aizdārdēt
àizdãrdêt, intr., knatternd, knarrend, mit Geräusch dahineilen, dahin brausen: šāviens aizdārdēja pār zemi Vēr. II, 342; auch àizdārdinât: aizdārdināja gar,ām vilciens.
Avots: ME I, 22
Avots: ME I, 22
'aizdārdēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: