kņudzēt

‡ kņudzêt, -u, -ẽju,

1) jucken
Warkl.: man ausī kaut kas kņudzēja;

2) wimmeln
Warkl.: cilvēki k. kņudz uz laukuma. putni, mušas kņudz.

Avots: EH I, 637