aizļinkāt

àizļinkât, sich (langsam, kraftlos) wohin begeben: ve̦lns aizļinkāja uz avuotiem JK. II, 126.

Avots: ME I, 38


aizļinkāt

àizļinkât "àizlinkât" Kalz., Lubn., Meiran n. Fil. mat. 25.

Avots: EH I, 37