Par MEV

“Latviešu valodas vārdnīca” (1923) ir unikāla vispārējā latviešu valodas zinātniskā vārdnīca, kuru 19. gs. 80. gados sāka veidot Kārlis Mīlenbahs, turpmāk rediģēja, papildināja un pabeidza Jānis Endzelīns un Edīte Hauzenberga-Šturma (Kļaviņa 2023). “Latviešu valodas vārdnīca” ir reizē gan skaidrojoša, gan tulkojoša vārdnīca, tai raksturīgas arī etimoloģijas un sinonīmu vārdnīcas iezīmes (Nešpore et al. 2006).

Vārdnīcai ir šādi izdevumi:

• Mīlenbahs, Kārlis. (1923–1932). Latviešu valodas vārdnīca. 1.–4. sēj. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. Rīga: Izglītības ministrija, Kultūras fonds. (saīs. – ME)
• Endzelīns, Jānis, Hauzenberga, Edīte. (1934–1946). Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. 1.–2. sēj. Rīga: Kultūras fonds. (saīs. – EH)

Lai padarītu šo vārdnīcu plašāk pieejamu, ērtāk un daudzveidīgāk lietojamu, LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā kopš 20. gs. 90. gadiem tiek veidota un uzturēta "Latviešu valodas vārdnīcas" un tās papildinājumu elektroniskā versija (saīs. – MEV).

Elektroniskajā versijā pamatsējumu un papildinājumu šķirkļi tiek atspoguļoti vienlaidus, taču tos var atšķirt pēc avota norādes šķirkļa beigās (ME vai EH), turklāt EH šķirkļi sarakstā vienmēr ir doti pēc attiecīgajiem ME šķirkļiem (sīkāk par šķirkļa skatu un uzbūvi sk. šeit).

MEV ir 132 718 šķirkļu, no kuriem pamatsējumi aptver 77 177 šķirkļus, bet papildsējumi – 55 541 šķirkli (14. burtnīcai pagaidām pieejami tikai faksimili).

2024. gadā MEV tika modernizēta. Tagad tā ir ērtāk lietojama un piedāvā tādas pašas meklēšanas iespējas, kādas ir citās Tēzaurs.lv vārdnīcās. Modernizējot MEV, digitalizētajos datos atklājās atsevišķas nepilnības – daļa no tām ir novērstas, bet pārējās kļūdas tiks labotas pakāpeniski.

Īsa MEV digitalizācijas vēsture aprakstīta šeit.

Vārdnīcas elektroniskās versijas autori: Andrejs Spektors, Gunta Nešpore-Bērzkalne, Normunds Grūzītis, Everita Andronova, Lauma Pretkalniņa, Mikus Grasmanis.