Priekšvārdi.

Beidzamais vārds, ko K. Mülenbachs pats vēl bija paguvis apstrādāt, ir patumšs. Atlikušai daļai ir viņa savākti materiāli. No apstrādātās daļas manuskripta piecas burtnīcas viņa mantiniekiem zudušas: 22. un 23. (ar vārdiem, kas atrodas pēc paša nelaiķa alfabēta kārtas starp „dzīvuotājs” un „iekša”), 43. (ar vārdiem starp „kņaduoņa” un „kuoks”), 54. (ar vārdiem starp „malt” un „medus”), 56. (ar vārdiem starp „mežkaza” un „miruonis”). Paša nelaiķa alfabēta kārta atsķīrās no manējās tai ziņā, ka patskaņu gaŗums un līdzskaņu mīkstinājums tam bija bez nozīmes alfabēta kārtā (tâ ka piem. ābele” tam atradās starp „abejup” un „abi", jeb „aizņemt” — starp „aiznāvêt” un „aiznest”), un ka ie tam sekoja tieši pēc e (jeb ē), un uo — tieši pēc n. — Materiāli zudušo burtnīcu vārdiem tomēr ir palikuši.

Arī paša nelaiķa apstrādātai daļai bija vēl daudz darba jāziedo. Bija jāgroza alfabēta kārta, bija pa daļai jāgroza arī ortografija: ie-skaņa bija sākumā apzīmēta ar ë, uo-skaņa — ar ů, krītošā intonācija sākumā nebija šķirta no lauztās, e-skaņas platums bija tikai šur un tur apzīmēts. Sākumā bija intonācijas apzīmētas arī visos piemēru vārdos, no kam nelaiķis vēlāk pats bija atsacījies. Līdzskaņu mīkstinājums sākumā bija apzīmēts (tāpat kā manā „Lettische Grammatik" un „Lettisches Lesebuch") burta augšdaļā, vēlāk — saskaņā ar latviešiem tagad parasto rakstību — burta apakšā, izņemot vienīgi ģ. Citu tautu valodnieki šai ziņā var tīkoties pēc patikas un rakstīt piemēram: ziņa vai zińa, zaķis vai zaḱis, gaļa vai gaĺa, jūŗa vai jūŕa.

Vārdu etimoloģiju K. Mülenbachs pa lielākai daļai bija atstājis nenoskaidrotu, tikai šur un tur minēdams attiecīgos radu valodu vārdus. Vēl dzīvs būdams, tas man bija izteicis vēlējumos, lai es uzjemos vārdnīcas etimoloģisko daļu. Visu vārdu etimoloģiju zināms arī es nevaru noskaidrot. Etimoloģisko literatūru ceru tomēr puslīdz pietiekoši izmantojis un citējis; necitētas atstāju tikai etimoloģijas, kas ir gluži aplamas jeb ir jau citu pētnieku agrāk izteiktas. — Par leišu salikteņiem, kas formā saskan ar attiecīgiem latviešu vārdiem, jāsaka, ka esmu tos atstājis bez tulkojuma, lai gan nozīmē tie dažkārt atšķiras no attiecīgā latviešu vārda.

Kā savas etimoloģijas, tā arī visus citus savus iespraudumus esmu licis stūŗainās iekavās, lai lasītāji zinātu, kas pieder K. Mülenbacham, kas — man. Tikai tā vārdnīcas daļa, kas man visa pašam bija jāsaraksta, ir atstāta bez iekavu.

Izmetis esmu no manuskripta maz lietojamus patapinājumus, svešvārdus (piem. „arests”) un tādus jaunvārdus, kas nāv vēl pilnīgi ieviesušies dzīvajā tautas valodā. Šādi jaunvārdi un svešvārdi ievietojami kādā tikai prakses vajadzībām nolemtā vārdnīcā. Citādi esmu atstājis manuskriptu negrozītu (lai to tiešām varētu saukt par „K. Mülenbacha vārdnīcu"), izjemot retus gadījumus, kur pārgrozījums bija pārāk nepieciešams. — K. Mülenbacha citātu (no latviešu tekstiem) pareizību neesmu viscauri pārbaudījis, — jo tam nolūkam vajadzētu daudz laika —, un tāpēc atbildību par to neuzjemos. Gribu tikai piezīmēt, ka daļa manuskripta nav paša K. Mülenbacha rakstīta, bet kādas citas personas pārrakstīta, un ka šai daļā esmu vienā un otrā vietā, kas man bija jāsalīdzina ar oriģinālu, atradis citātu starpā nepareizības skaitļos un vārdu formās.

Savu saīsinājumu sarakstu nelaiķis ir atstājis nepilnīgu, tâ ka daži man pašam nesaprotami saīsinājumi te jāatstāj bez izskaidrojuma. Saīsinājumu sarakstu došu darba beigās, jo var vēl rasties jaunu saīsinājumu vajadzība. Tāpat tikai darba beigās minēšu personas, kas šā vai tā veicinājušas šo darbu, jo ceru, ka vēl radīsies jauni palīgi.

Rīgā, 1922. J. Endzelīns.