Vārdnīcā sastapto saīsinājumu saraksts (pēc ME):

Literārie avoti vārdnīcā sniegtiem latviešu vārdiem:

(Die literarischen Quellen der im Wörterbuch gegebenen lettischen Wörter)

A., Austr. - Austrums, zinības un rakstniecības mēnešraksts 1885-1906.
A.Brig. - A. Brigadere (no Tērvetes).
A.Brigader Ceļa j. - A. Brigadere, Ceļa jūtīs 1901.
A.Brigader Vizb. - A. Brigadere Vizbuļi 1906.
Ad. (Adolphi) - H. Adolphi, Erster Versuch einer kurtz-verfasseten Anleitung zur lettischen Sprache. Mitau 1685.
Ad. All. - Adolfs Alunāns (no Jelgavas)
Ad. All. L. - A. Alunāns Lielpils pagasta vecākie. Jelgavā.
Adam. - Fr. Adamovičs (no Dundagas)
Adam. Kr. - Fr. Adamovičs, Krilova pasakas 1893
Agel. - Ageluth (Mālpils mācītājs, Pastor in Lemburg)
Aineida - M.Siliņš, Vergilija Aineida 1885.
A. kal. - Austrumu kalendārs 1895 sk.
Akmeņogles - V.Lunkevičs, Akmeņogles. Rīga 1905.
Akur. - J. Akurāters (no Dignājas)
Akur. Astras - J. Akurāters, Astras 1909.
Alk.-S., Alks.-Zund., Alksn(is)-Zund. - Kr. Alksnis-Zundulis (no Naudītes)
Alksn. (bar.) - J. Alksnis, Kur paliek barība, ko apēdam? Rīga 1895.
Allun. Lielp. pag. - Ad. All. L.
Alm. - Almanzors (Kr. Šuberts, no Svētes).
Alm. Kaisl(ību) v(arā) - Almanzors, Kaislību varā. Rīga, 1899.
Al(m). Meit(ene) no sv(ešuma) - Almanzors, Meitene no svešuma. Rīgā, 1899.
Alm. Rud. - Almanzors, Rudens ziedi. Rīgā, 1899.
Altr., Alt(ran). asins zieds - K. Stepermanis, Altranstetas asins zieds. 1893
A. Mat. Krišj. Valdem. - Āronu Matīss, Krišj. Valdemārs savā dzīvē un darbā 1892.
Anekd. - P.Birkerts un M.Birkerta, Latvju tautas anekdotes. Jelgavā 1925.
Anekd. IV - P.Birkerts, Latvju tautas anekdotes IV. Rīgā 1930.
Ant(onijs) un Kl(eop). - Šēkspīra Antonijs un Kleopatra Raiņa tulkojumā. 1903.
Antr(opol). - E.B. Teilors, Antropoloģija Fr. Dobeļa tulkojumā I-III. Rīgā 1902-4.
Aps., Apsīšu Jēk(abs) - Apsīšu Jēkabs (J. Jaunzemis, no Lizuma)
Aps(īšu) J(ēk). Bag(āti) r(adi) - Apsīšu Jēkaba Bagāti radi 1892.
Aps. J. Iegātnis - Apsīšu Jēkaba Iegātnis. Rīgā 1905.
Aps. J. Kaimiņi - Apsīšu Jēkaba Kaimiņi. 1895.
Aps. J(ēkabs) Pie pag. tiesas - Apsīšu Jēkaba Pie pagasta tiesas 1894.
Aps. (Jēkaba) r. - Apsīšu Jēkaba raksti.
Aps. J. Svešos ļaudīs - Apsīšu Jēkaba Svešos ļaudīs 1894.
Aps. (Jēkabs) Ubags - Apsīšu Jēkaba Ubags 1894.
Aps. v. - Apsīšu Jēkaba vēstules.
Apsk(ats) - Apskats. Zinisks un literārisks žurnāls. 1903-5.
Ar. - Āronu Matīsa izdotās tautas dziesmas 1888.
Ar. - vārdi, ko Āronu Matīss no dažādiem avotiem ierakstījis savā Ulmaņa vārdnīcas eksemplārā (Wörter, die M.Ārons aus verschiedenen Quellen in sein Exemplar des Ulmannschen Wörterbuches eingetragen hat).
Ar(onu) [Mat(īss)] Kr(išj). Vald(emārs) - A. Mat. Krišj. Valdem.
Ārst., Ārstn. kal(end). - Ārstniecības kalendārs 1902 sk.
Ar. V. - A.Mat. Krišj. Valdem.
Asp. - Aspazija (E.Pliekšāne, no Zaļeniekiem)
Asp. Faust - Götes Fausta tulkojums
Asp. Neaizsniegts mērķis - Aspazija, Neaizsniegts mērķis 1895.
Asp. R. - Aspazijas raksti.
Asp. Saul. st. - Aspazija, Saulainais stūrītis 1910.
Asp. Saulgr(iezīte) - Aspazija, Saulgriezīte (Raksti, 2.burtn.) Pēterburgā 1904.
Asp. Sidr(aba) š(ķidrauts) - Aspazija, Sidraba šķidrauts 1904.
Asp(az). V(aidelote) - Aspazija, Vaidelote 1893.
Asp(as). Z(iedu) kl(ēpis) - Aspazija, Ziedu klēpis 1911.
Astr. - Populāra astronomija. Rīga 1894. (2 1910)
Atbalss kal. - Atbalss kalendārs 1889-96.
Atvari un brasli - K.Augusts, Atvari un brasli. Pēterb. 1908.
Aug. - Timiŗazevs, Augu dzīve. Rīgā 1896.
A. Up. - A. Upītis (no Skrīveŗiem)
A. Upītis Dzim. (rītā) - A.Upītis Dzimumdienas rītā 1905.
A. Up(ītis) J. l. - Jaun. dz(ej).?
A. Up. Sieviete - A. Upītis, Sieviete 1910.
Aus(eklis) - Ausekļa raksti. Rīga 1888.
Austr. - A.
Austr. k(al). - A. kal.
Austr. K. Glūns - A.Austriņš (no Piebalgas). Kaspars Glūns. Valmierā.
Austr(iņš) M(ār). z. - A. Austriņš, Māras zemē 1919.
Austriņš Nop. Vējā - A. Austriņš, Nopūtas vējā 1920.
Austriņš Pušeln. un suseln(ieki) - A. Austriņš', Pušelnieki un suselnieki 1909.
Austr. Vērpetē - A.Austriņš, Vērpetē 1919.
B. - Balss. Polītiska un literāriska avīze. 1876-1906.
Balt. kal. - Baltijas kalendārs 1887 sk.
Balt. Lauksaimnieks - Baltijas Lauksaimnieks 1907 sk.
Baltp(ur). (R.) - A.Baltpurviņa (no Viesienas) raksti 1907.
Baltp(urv). Agrā rītā - A.Baltpurviņš, Agrā rītā 1908.
Balt. V(ēstn). - Baltijas Vēstnesis (laikraksts) 1869-1906.
Bandr. - A.Bandrevičs, Anglo-Russian-Lettish Marine Dictionary.
Bārda Z(em). d. - Fr. Bārda (no Pociema), Zemes dēls 1911.
Bb. - K. Biezbārdis.
BD. - A.Bezzenberger, Lettische Dialekt-Studien Göttingen 1885.
Bebr. - Bebru Juris (no Cesvaines).
Bergm. - Bergmann (viņa vārdnīcas manuskriptu izmantojis Ulmanis. Sein handschriftliches Lexikon ist von Ulmann benutzt worden).
Berl. Māte - Berlepšs, Māte, Rīga 1897.
Bērz. Latv. teik. - Bērziņš. Latviešu teikas iz Malienas. Rīgā 1888.
Bezzenberger Spr. d. pr. L. - A.Bezzenbergr, Über die Sprache der preussischen Letten. Göttingen 1888.
Biel. - A. Bielenstein, Die lettische Sprache. Berlin 1863-4.
Bielenst. - A. Bielenstein.
Biel(enstein) LSpr. - Biel.
B(ie)l. Gr. - A. Bielenstein, Die Grenzen des lettischen Volksstammes. St. Petersburg 1892.
B(ie)l. H(olzb). - A. Bielenstein, Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten. St. Petersburg 1907-18.
Biel. R. (un: Bl. m.?) - A. Bielenstein, 1000 Lettische Rätsel 1881.
Biel. T. (t.) dz. - Latviešu tautas dziesmas. Leipzig 1874-5.
BielU. - vārdi, ko Bīlensteins ierakstījis savā Ulmaņa vārdnīcas eksemlārā (Wörter, die A. Bielenstein in sein Exemplar des Ulmannschen Wörterbuchs eingetragen hat).
Biezb. - K. Biezbārdis.
Birk(ert) Sakāmv. - Latv. sakāmvārdi un parunas 1927.
Birzm. (un: Birz. jeb Birs.?) - E.Birsmanis, Latvijas ārstniecības stādi. Rīga 1896 (2 1897).
Birzn. Sof. - Birznieku Sofija.
Bjerns. raksti - Bjernsona raksti.
Bl. - vārdu saraksts Bīlensteina LSpr. I, 51-77.
Blaum. (un: Blm.?) - R.Blaumanis (no Ērgļiem)
Blaum. P., Blaum. Paz. dēls - Blaumanis, Pazudušais dēls 1893.
Blaum. Sk(al)., Blaum. (Pie) skal(a) ug(uns) - Blaumanis, Pie skala uguns 1893.
Blaum. St(āsti) - Blaumanis, Stāsti.
Blese Latv. pers. v. stud. - E.Blese Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas 1929.
Bor(iss) God(unovs) - Puškina Boriss Godunovs Raiņa tulkojumā 1898.
Bračs No atzīš. koka, - A.Bračs (no Piebalgas), No atzīšanas koka 1910.
Br(asche) - G.Brasche, Deutsch-lettisches Wörterbuch 1880.
Brands - U. b. No. 39/40.
Brasche (Kâ) Pal(ejas Jānis) - Brasche Kā Palejas Jānis savu būšanu kopis 1844.
Br(ig). Ausmā - A.Brigadere ausmā 1907.
Brig. Ceļa j(ūtīs) - A.Brigader Ceļa j.
Brig. Laukst. - A.Brigadere Laukstenes. Rīgā, 1907.
Brig. Vecā Karlīne - A.Brigadere Vecā Karlīne 1897 (Balt. Vēstn.).
Brig(ader) Vizb. - A. Brigader Vizb.
Brīvz(emnieks) Mūsu taut(as) pas. - Brīvzemnieks, Mūsu tautas pasakas Rīga 1887.
Br. m. - Brīvzemnieks, mīklas (?).
Br. p. - Brīvzemnieks, parunas (?).
Br. pas. - Brīvzemnieks, pasakas (?).
Br. s(ak). v. (p.) - Brīvzemnieks, sakāmvārdi un parunas (?).
Brunhilde - Brunhilde, Latviešu literātūras soģiem un nievātājiem Rīga 1895.
Būvm(ā. - Graudiņu Kārlis, Būves mācība. Rīgā, 1895.
B. W(ēstn). - Balt. V(ēstn).
BW. - Barons un Visendorfs, Latvju dainas 1894-1915.
BWp(iel). - BW. pielikums.
C. - Cīruļa (no Drustiem) dotais vārdu saraksts RKr. XV, 70-103 (die von Cīrulis aus Drostenhof RKr. XV, 70-103 gegebenen Wörter)
Caun. - J.Caunītis
Celm(iņ) - M.Celmiņa (no Lubānas) vārdu krājums (eine Wörtersammlung von M.Celmiņ aus Lubahn).
Cnp. - Sproģis
Citu t(autu) r(akstn). (un: C. T. R. ?) - Citu tautu rakstnieki.
D. - Derīgu grāmatu nodaļas izdevums.
Degl. - A.Deglavs (no Plepjiem).
Degl. (Vec.) p(ilsk). - A.Deglavs, Vecais pilskungs 1890.
Degl(avs) Rīga - A.Deglavs Rīga 1912-22.
Dēmons - Ļermontova Dēmons Raiņa tulkojumā 1898.
Dep(k). - L. Depkin.
Depkin Vortrab - L.Depkin, Vortrab zu einem längst gewünschten lettischen Wörterbuche 1704.
Di. - Diez.
Dīc(m). (pas. v.) - J.Dīcmanis. Pasaku vācelīte. Rīga 1891.
Dien(as) L(ap.) - Dienas Lapa 1886-1905.
D. Iev. piens. - A. Kirchensteins, Ievads piensainiecībā. Rīga 1905.
Dispositio Imperfecti - Dispositio imperfecti ad otimum seu rudimenta grammatices lotavicae. Vilnae 1732.
dispos. kat. - Katechisms, kas pievienots pie Dispositio Imperfecti.
D. J. - K. Mülenbachs, Daži jautājumi par latviešu valodu I-IV. 1891 sk.
Dok. A. - Doku Atis (no Dzelzavas), Krišs Laksts 1893.
D(u)om(as) - Domas. Žurnāls literātūrai, zinātnei un sadzīvei 1912-5.
Dr(awn). - J.Dravnieks.
Dūmu Brencis - Dūmu Brencis (A.Niedra), Kā es kaŗā gāju Austrums 1906.
Dünsb. - E. Dünsbergs (no Dundagas).
Dünsb. B. - Auerbachs, Baskājiete, tulk. E. D. Jelgavā, 1880.
Dünsb. L. - E. Dünsberga tulk. Lapsa Kūmiņš 1879.
Dünsb. M. (un: Par.?) - Miltona Zaudētā paradīze E. Dünsberga tulkojumā 1893.
Dünsb. Od. - Homēra Odiseja E. Dünsberga tulkojumā 1894.
Dz(iesmu) gr(ām). - Dziesmu grāmata.
Dz(imt). V(ēstn). - Dzimtenes Vēstnesis 1907-17.
E. - J. Endzelīns.
Egl. - V. Eglītis (no Sarkaņiem).
Egl. Zil(ā) ciet(umā) - V.Eglītis Zilā cietumā 1908.
Eleģijas - V. Eglītis, Eleģijas 1907.
Elg. - Haralds Eldgasts.
Elger Dict(ion)., Elger Wrtb. - Elger, Dictionarium Polono-Latino-Lottavicum. Vilnae 1683.
Elv. [l(ib). m(em).] - Elvers, Liber memorialis letticus 1748.
Ench. - Enchiridion. Köningsberg 1586.
Ērglis Pel. bar. vect(ēvi) - R. Ērglis, Pelēko baronu vectēvi. Rīga 1928.
Etn. - Etnografiskas ziņas par latviešiem. Dienas Lapas pielikums. I-IV. Rīga 1891-4.
Ev(ang.)., Ev(ang). u. Ep(ist). - Evangelia und Episteln. Köningsberg 1587.
Evaņģ. gaisma - Evaņģeliuma gaisma. Garīgs mēnešraksts 1905-15.
Ewers - vārdu krājums, ko nodevis R. L. B. Zin. komisijai Evers (eine von Ewers aufgeschriebene Wortliste im Besitz der wissensch. Komm. des Rigaer Lettischen Vereins).
Ezeriņš Leijerk. - J.Ezeriņš (no Biksēres), Leijerkaste 1923-5.
F. - Fischer.
Fall. - Fallijs (no Zemgales Biržiem).
Fallijs Dižlatv. - Fallijs, Dižlatvieši 1911.
FBR. - Filologu biedrības raksti 1921 sk.
Fischer - Fischer, Versuch einer Naturgeschichte von Livland. Leipzig 1778.
Fr. Ad. - Adam.
Fr(eiz), Freiziņ - Freiziņa (no kurienes?) uzrakstīts un K. Mülenbacham iesniegts vārdu krājums (eine von Fr. aufgeschriebene un K. Mülenbach eingereichte Wortliste).
Für. - vārdnīcas manuskripts Latv. draugu biedrības bibliotēkā (handschriftl. Wörterbuch im Besitz der Lettisch-literärischen Gesellschaft).
Für. I - Manuale Lettico-Germanicum (Jelgavas mūzejā, Manusc. F. 3).
G. All(un). - Juris Alunāns.
Gg. - Gada grāmata.
GL. - Mancelius, Geistliche Lieder.
Gl. - Glüka bībeles tulkojums.
Gr. Būvm. - K.Graudiņš, Būves mācība. Rīga 1895.
H. - Homēra Odisēja K. Mülenbacha tulkojumā, Jelgavā 1890.
Hen. - J. Heniņa sakrāti un K. Mülenbacham iesniegti vārdi (von J.Heniņ aufgeschriebene und K. Mühlenbach eingereichte Wörter).
Hom - Homeopatiskais mājas-draugs. Rīga 1897.
Hug(enb). - K. F. J. Hugenberger.
Ien. piens. - K.Ulmanis, Ienesīga piensaimniecība.
Indr. - vārdi, ko iesniedzis (no Lazdonas?) K. Mülenbacham Indriksnons (Wörter, die K. Mühlenbach von Indrikson eingereicht sind).
Iv. Kaija Iedz. gr. - Ivande Kaija, Iedzimtais grēks 1913.
Izgl. (un: Izg.?) - Latviešu Izglītības biedrības gada grāmata I-V. Rīga, 1909-13.
Izg. Min. Mēn. - Izglītības ministrijas mēnešraksts 1920 sk.
Izjurieši - Kaudzītes Reinis, Izjurieši. Rīgā, 1928.
Jans. - J. Jansons, Domas par jaunlaiku literātūru 1894.
Jans. Fauni v. klauni - J.Jansons, Fauni vai klauni? 1908.
Janš. - J.Janševikis (no Nīgrandas).
Janš. Bandavā - J. Janševskis, Bandavā 1928.
Janš. Bārenīte (un: B.?) - J. Janševskis, Bārenīte (Baltijas Vēstnesī 1899. g.).
Janš. Čāp. - J. Janševskis, Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās.
Janš. Dzimt(ene) - J. Janševskis, dzimtene 1922-5.
Janš. Līgava - J. Janševskis, Līgava 1931-2.
Janš. Mežv. ļ. - J. Janševskis, Mežvidus ļaudis 1929-30.
Janš. Paipala. - J. Janševskis, Paipala (Latv. Avīzēs 1898. g.)
Janš. Prec. vies. - J. Janševskis, Precību viesulis 1927.
Jap. - Zemes un tautas V. Japana. Rīgā, 1904.
Jaun(ais) mežk(ungs) - Laps.
Jaun(ības) Dr. - Jaunības Draugs. Mēnešraksts 1901-4.
Jaun. dz(ej). - Jaunības dzeja I-III. Rīgā 1905.
Jaunie mērn. laiki - M.Kaudzīte, Jaunie mērnieku laiki I-IV. Rīgā 1924-7.
Jaun. R. Vagn. - H.Vagners, Jaunības raksti. Rīgā.
Jauns. - J. Jaunsudrabiņš (no Neretas).
Jauns. B(alt). gr. - J. Jaunsudrabiņš, Baltā grāmata 1914.
Jauns. M.dr. - J. Jaunsudrabiņš, Mani draugi 1911.
Jaun. Ziņ. - Jaunākās Ziņas 1911 sk.
J. Dr. - Jaun(ības) Dr.
J. Dz. - Jaun. dz(ej).
JK., J. K. (un: J. Kr.?) - Jelgavas Latviešu biedrības rakstniecības nodaļas rakstu krājums 1890-1901.
JKl., JKaln. - J.Kalniņš'(no Druvienas).
JlgRKr. - JK.
J. R. (un:JR.?) - Jaunības raksti I-III. Rīgā 1903-5.
J(aun). Rž., J. Raža - Jaunā Raža 1898-1910.
J. Stend. - Jaunais Stenders.
J. Up. - J. Upīte (Mednieku laiku autors).
Juris Brasa - Valdies, Juris Brasa 1926.
K. - I. Kauliņ BB. XII, 214 sk. + XIV, 116 sk.
Kad mēness dilst - A.Niedra, Kad mēness dilst 1902.
Kaislību varā - Alm. Kaisl(ību) v(arā).
Kaln. A. - K. Kalniņš (no Skaņkalnes), Alga pēc nopelna 1877.
Kaln(iņš) Kaz. Dalbs - Kalniņš, Kazaks Dalbs 1895.
Kaln. O., Kaln. Uo(z.) - K. Kalniņš, Ozolkalniešu mācītājs 1883.
Kārklv. - Fr. Kārkluvalks (no Dundagas).
Karls. - vārdi, ko Karlsons (no Naukšēniem) iesniedzis K. Mülenbacham (Wörter, die Karlson aus Naukschen K. Mühlenbach eingereicht hat).
Kārst. - J. Kārstenis.
Kārst. Gāju p. - Kārstenis Gāju putni 1910.
Katech. - Katechismus.
Kat. kal. - Daugavas katoļu kalendārs 1900 sk.
Kaudz. M. - Kaudzīšu Mērnieku laiki.
Kav. - vārdi, ko Kovaļevskis (no Zemgales) iesniedzis K. Mülenbacham ((Wörter, die Kovalevski aus Semgallen K. Mühlenbach eingereicht hat).
Kkk. - Fr. Kārkluvalks, Stāsts Kr. (?).
Klaust. - Klaustiņš, Latviešu rakstniecības vēsture 1907.
Klein(schm). - Kleinschmidt.
Kleinb. - J. Kleinberģis.
K. M. - K. Mühlenbach
K. Müll(er) - K. Müllers (Zariņu Kārlis), Rakstu krājums 1898.
Konv. - Dravnieka izdotā Konversācijas vārdnīca.
Konv. 2 - R. L. B. Der. gr. nodaļas izdotā Konversācijas vārdnīca.
Kr. - Krumberga (no Odzienas) vārdu saraksts Mag. XVI, 2, 62 sk. (die Wortliste Krumbergs Mag. XVI, 2, 62 ff.).
Kra(š). Vīt. - Kraševska Vītols 1886.
Krieviņ (Stāsts) - ?
Kril. pas. - Adam. Kr.
Kriš(s) Lak(sts) - Dok. A.
Kronv. - A. Kronvalds.
Kundz. Kr(onv). - K. Kundziņš, Kronvalda Atis. Rīga 1905.
Kundz. St. - Kundziņš, Vecais Stenders savā dzīvē un darbā.
Kurbads - Lerchis-Puškaitis, Kurbads 1891.
Kurmin - Kurmin, Słownik polsko-łacinsko-łotewski 1858.
Ķen. - A. Ķeniņš.
L. - Lange, Lettisch-deutsches Lexikon 1773.
LA., L(atv). Av. - Latviešu Avīzes 1822-1915.
Lāčpl. - A. Pumpura Lāčplēsis 1888.
Laps. (un: Lapsk.?) - Lapskalns, Jaunais muižkungs. Rīgā, 1893.
Laps.-Kūm. - Dünsb. L.
Latg. - Latgalits 1920-1.
Lat. Kat. - Латышский катехизисъ 1585 гoда, переизданный Э. А. Вoльтерoмъ. Петрoградъ 1915.
Latv. - Latvija. Polīt. un liter. avīze 1906-15.
Lauks. kal. - Lauksaimnieku kalendārs.
Laun. - Launitz.
Lautb. - J. Lautenbachs (no Matkules).
Lautb. L. - J. Lautenbachs, Lomi 1891.
Laut(b). N. - J. Lautenbachs, Niedrīšu Vidvuts 1891.
LB. - Ludis Bērziņš.
LChr. - Э. А. Вoльтеръ, Литoвская хрестoматiя. СП. 1903-4.
LD. - Liborius Depkin.
Leijerk. - Ezeriņš, Leijerk.
Le. Leseb. - J. Endzelin, Lettisches Lesebuch. Heidelberg 1922.
Lenz Spred. grām. - Lenz, Sprediķu grāmata, 1764-7.
L.Gr. - Lotavica grammatica 1737.
Līb(ek) P(ūķis) - Lībeks, Pūķis. Rīgā. 1888.
Līg. (J.) - Līgotņu Jēkabs (no Emburgas).
Līn. - vārdi, ko uzrakstījis Līniņš no Aizputes apgabala (von Līniņ aufgeschriebene Wörter aus der Umgegend von Hasenpot).
Linde - Lindes intonēti vārdi Mag. XVI, 2, 43 sk. (von Linde Mag.XVI, 2, 43 ff gegebene Wörter).
Līv. (Liev.) - Līventāls, Brezigs un Havermanis 1878.
Līv. (Liev.) R. - Fr. Reitera apsasīvūšana 1875.
Livl. Güterurk. - Livländiche Güterurkunden, herausgeg. von H. von Bruiningk.
LKVv. - Latviešu -krievu-vācu vārdnīce 1879.
LLD. - Litauische und lettische Druscke des 16.Jahrhunderts, herausgeg. von A. Bezzenberger, Göttingen 1874-84.
Lng. - Langius, Lettisch-deutsches Wörterbuch (manuskr.).
Lopk. (un: Lpk.?) - Mazvērsītis, Lopkopība 1901-3.
LP. - Lerchis-Puškaitis, Latviešu tautas (teikas un) pasakas 1891 sk.
Ltd. - Biel. T dz.
Lvv. - J. Endzelīns, Latvijas vietu vārdi I-II. 1922-5.
L.W. - Latgolas Wòrds 1919 sk.
M - Слoварь министерства нарoднагo прoсвъщенiя.
Mācītāja meita - Stepermanis, Mācītāja meita 1893.
Mag. - Magazin, herausgeg. von der lettisch-literärischen Gesellschaft 1828 ff.
Manc. (Maz.) - Mancelius.
Manc. 10 Gespr. - Mancelius 10 Gespräche.
Manc. G. L. - Mancelius Geistliche Lieder.
Manc. Let. - Mancelius, Lettus 1638.
Manc. Post. - Mancelius, Postille 1653.
Manc. Phras. Lett. - Mancelius, Phraseologia Lettica 1638.
Manc. Sir. - Mancelius, Sirach.
Manc. Spr.Sal. - Mancelius, Sprüche Salomonis.
Mazv(ērs). (Lopkop.) - Lopk.
Mciri - Ļermontova Mciri Janševska tulkojumā 1890.
Melnalksnis Mazsal. - Melnalksnis, Mazsalaca. Rīgā.
Mēr(n). l(aiki) - Kaudz. M.
Mežos un ārēs - B. Landbergs, Mežos un ārēs I-II. Rīgā, 1911-2.
M. Od. - Homēra Odiseja, K. Mülenbacha tulkojumā.
MSil. - vārdi, ko iesniedzis M. Siliņš no Vīšiņķiem (Wörter, die M. Siliņ aus Weinschenken eingereicht hat).
M. W. - Mājas Viesis.
MWM. - Mājas Viesa Mēnešraksts 1895-1905.
Mzv. - Lopk.
Nat(ur). - Korrespondenzblatt des Naturforschervereins zu Riga. 1845 ff.
Neik. - J. Neikena raksti.
Niedr. Vid. - Lautb. N.
Niedra B(ār). - A. Niedra, Bārenis un Brūnā 1901.
Niedra M. - Kad mēness dilst.
Niedra Zemn. dēls - A. Niedra, Zemnieka dēls.
Norv. - A. Tullijs, Norveģija. Rīgā, 1906.
Od. - Homēra Odiseja.
P. All. - P. Alunāns.
Pas. - P. Šmits, Latviešu pasakas un teikas, Rīga 1925 sk.
Pas. lāpītājs - Purapuķe, Pasaules lāpītājs 1892.
Pass. - Passio, Königsberg, 1587.
Pav. (J.) - Pavasaru Jānis.
Pav. Latv. - Pavasaru Jāņa Latviešu rakstniecības vēsture 1893.
Peņģ. - Peņģerots-Svešais, Lauksaimnieka sakņu dārzs.
Pet. A(v). - Pēterburgas Avīzes.
Petr. - K. Pētersons.
Piens. - Ien. piens. (?)
Pl. - J. Plāķis, Daži attīstības posmi latv. un leišu akcenta vēsturē Latv. Augstskolas Rakstos IV, 179-222.
PlKur. - Kursenieku vārdi Latv. Univ. Rakstos XVI, 79-124 (Wörter aus der Kur. Nerung bei Plāķis Acta Univ. Latv. XVI, 79-124).
Plūd. (Plud.) - Plūdonis.
Plūd. LR., Plud. Rakstn. - Pludonis, Latvju rakstnieki I-II. Rīga 1907.
Plūd. Lv. - Pludonis, Latvju literātūras vēsture I-II. Jelgavā 1908-9.
Plūd. Uz s(aul). tāli - Plūdonis, Uz saulaino tāli. Rīgā, 1912.
Plutte [K(at).] - Plutte, Katalogs latviešu etnografiskai izstādei 1896.
Por. Dz. - Poruks, Dzīve un sapņi 1904.
Preip. - Preipičs.
Prs. - Pērsietis.
Pump. L. - Lāčpl.
Pur. - Puriņu Klāva Stāsti 1893.
Pur. N. - Puriņu Klāva Nauda 1893.
Purap. H. - Purapuķe, Humoreskas un stāsti 1891.
Purap. J. Str. - Purapuķe, Jaunā strāva 1895.
Purap. Kkt. - Purapuķe, Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes 1904.
P. W. - Šis ar mani tiesāties? - Šis ar mani tiesāties? Etnografisks humoristisks tēlojums no P. W. (Vītoliņa no Vestienas).
R(īg). A(v.) - Rīgas Avīze 1902-15.
Rain. - Rainis.
Rainis Tāl(as) n. - Rainis, Tāļas noskaņas zilā vakarā 1903.
R. Kam(ols) - T.Zeiferts, Rakstu kamols.
RKr. (un: R. Kr. ?) - R. L. B. Zin. Kom. rakstu krājums.
Rol. - Sadzīves viļņi 1879.
R(īta) Sk. (un: RSk.?) - Rīta skaņas, red. Līgotņu Jēkabs.
Rul. - Veinlands, Rulamans, Rīgā, 1902.
Rundel - vārdi, ko Rundelis (no kurienes?) iesniedzis K. Mülenbacham (Wörter, die von Rundel K. Mülenbach eingereicht sind).
R. Ziņas - Rīgas Ziņas 1914-7.
Саб. - Сабанъеиъ, Pыбы Poссии. Мoсква 1911.
Salacgrīvas zieds - Th., Salacgrīvas zieds. Rīgā, 1896.
Saul. (R.) - Saulietis (no Grašu pag.), Raksti.
SDP. (un: S. d. p.?) - Sēta, daba un pasaule I-VIII. 1860-93.
Seib. - Zeibolts (no Vec-Bilskas).
Seif. - T. Zeiferts.
Seifert (Latv.) Chr(est.) - Zeiferts, Latviešu rakstniecības chrēstomatija 1905-7.
Seltm. - Zeltmatis.
Sil. - Siliņš, Ko es redzēju - M. Siliņš, Ko es pieredzēju un piedzirdēju. Rīgā 1888-9.
Skalbe D. - Skalbe (no Piebalgas), Zemes dūmi.
Skalbe Kâ es - Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties 1904.
Skalbe Pazem. dv. - Skalbe, Pazemīgās dvēseles. 1911.
Skalbe iz t. - Skalbe, Skaņas iz tāļuma, Cēsīs, 1905.
Sk. Do. - Trasuns, Skolas Dorzs 1909.
Skolas Dr. - P. Abuls, Skolas druva.
Spr. - Sproģa uzrakstīti vārdi ar krievisku tulkojumu (handschriftl. lettisch-russisches Wörterbuch von Sprogis).
S. Pr. L. - Bezzenberger Spr. d. pr. L.
St. - Stender, Lettisches Lexikon 1789.
Stāsti (Kraukļu kr.) - Stāsti Kraukļu krogā.
Stāsts Kriev(iņ) - ?
Stenders Pas. - Stenders, Pasakas un stāsti.
Stenders Auz. Ern. - Stenders, Auzan Ērnests 1807.
Step. A. - Altr.
Step. M. - Mācītāja meita.
St. J. - A. J. Stenders (jaunais Stenders).
Straume - Straume, Vagars.
Staut. - Strautzelis, Tuberkuloze.
Stud. - Studentu pulciņa izdota latviešu-vācu vārdnīce.
Sudr. E(dž). - Sudrabu Edžus.
Šub. - Šuberts.
Teod. - T. Zeiferts.
Teod. Chr. - Seifert (Latv.) Chr(est).
Tēv. - Tēvija 1884-914.
Tēva draugi - K. Kalniņš, Tēva draugi 1885.
Tirzm. - Tirzmaliete.
Tr. - Treilanda (no Rokaižiem Aizputes apkārtnē) intonēti vārdi viņa apkašā minētos izdevumos (von Treiland in seinen unten genannten Ausgaben intonierte Wörter).
Tr(eil)., Treiland Mat. - Трейландъ, Материалы пo этнoграфии латышскагo племени. Мoсква 1881.
Tr(eil). nar. p. - Трейландъ, Латышская нарoдныя пъсни. Мoсква 1873.
Treum. (Treim.) - E.Treimanis
U., Ulm. - Ulmann, Lettisch-deutsches Wörterbuch 1872.
U. b. - Univerzālā bibliotēka.
Ulanovska Łotysze - Ulanowska, Łotysze Inflant Polskich. - Kraków 1891-2.
Und. Ps(alm.) - Undeudsche Pslamen, neu herausgeg. von Bezzenberger und Bielenstein 1886.
Up. Dz. - A. Upītis, Dzimumdienas rītā 1905.
Up. Medn. l. - J. Upīte, Mednieku laiki. 1911.
Up(ītis) Siev. - A. Upītis, Sieviete 1910.
V. - Vidiņa vārdnīca (?).
Vagn. Jaun. R. - Jaun. R. Vagn.
Vank. - vārdi. ko iesniedzis (no Bērzaunes) Dr. T. Vankins (von Dr. T. Vankin aus Bersohn eingesandte Wörter).
Vensk. - Vensku Edvards.
Vēr. - Vērotājs (mēnešraksts) 1903-5.
Vid. - Vidiņa latv.-krieviska vārdnīca manuskriptā (ein handschriftl. lettisch-russ. Wörterb. von Vidiņ).
Vil. - Vilibalds, Kas uzvarēs? Rīgā, 1890.
Vīt. - kāds P/ Vītoliņa (no Vestlienas) tēlojums rokrakstā (ein handschriftl. Shilderung von P. Vītoliņ).
VL. - Volkslied (tautas dziesma).
Wellig (Beitr.) - Wellig, Beiträge zur lettischen Sprachkunde. Mitau 1828.
Zalk(tis) - Zalktis (žurnāls).
Zb(iór) - Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. Kraków.
Zeib. - Zeibolts (no Vec-Bilskas).
Zeif. (Latv. rakstn.) chr(est.) - Seifert (Latv.) Chr(est).
Zeltm. - Zeltmatis.
Zemk. - Zemkopis.
Zemn. d. - Niedra, Zemn. dēls.
Zund. - Alks.-Zund.
Zvārg. Ed. - Zvārguļu Edvards.

Vietu un personu vārdu saīsinājumi resp. tulkojumi:

(Abkürzungen resp. Übersetzungen von Orts- und Personennamen)

Aahof - Lejasciems.
A.-Annenhof - Ve̦c-Annasmuiža.
A.-Autz - Ve̦c-Aũce.
Abelhof - Ābeļu m.
A.-Bergfried - Ve̦c-Svirlauka.
Absenau - Uozuolm.
Adiamünde - Skul˜te.
Adl. - Adleenen, Aduliena.
Adsel - Gaũjiena.
Adsel - Schwarzhof, Zvārtava.
Adsirn - Ādzire (Aizdzire).
Ahs. - Ahsuppen, Aizupe.
Ahsw. - Ahswikken, Āzviķi.
Aiskuje - Aizkuja.
Aistern - Aĩstere.
Aizp. - Aizpute, Hasenpot.
Al., Allend. - Allendorf, Aluoja.
Allasch - Al˜laži.
Alschw. - Alschwangen, Al˜sunga.
Alsw. - Alswig, Alsviķis.
Altenburg - Vecpile.
Altenw., Altw. - Altenwoga, Meņ̃ģele.
Alt.-Kalz. - Alt-Kalzenau, Ve̦c-Kalsnava.
A(lt)-Laitzen - Ve̦c-Laicene.
Alt-Memelsh. - Alt-Memelshof, Ve̦c-Mēmele.
Altmoken - Ve̦c-Muokas.
Altona - Altene.
A(lt)-Salis - Ve̦c-Salaca.
Alt-Seeksahten - Ve̦c-Sieksāte.
Alt-Sehren - Ve̦c-Sērene.
Alt-Wrangelshof - Ve̦c-Bre̦ñguļi.
Amboten - Embũte.
Amt-Durben - Dur̃be.
Andrepno - Andrupine.
Angern - Eñgure.
Angermünde - Riñda.
Annenb. - Annenburg, Em̃burga (Salgale).
Annenhof - Annasm.
Anzen - Ance.
A.-Ottenh(of) - Ve̦c-Ate.
AP., A.-Pet. - Alt-Pebalg, Ve̦c-Piẽbalga.
Appricken - Apriķi.
Apschuppen - Apšupe.
A. R., A.-Rahden - Ve̦c-Saule.
Arrasch - Āraiši.
Arraxt - Araksti.
Ascher(aden) - Aizkraukle.
A.-Schwanb. - Ve̦c-Gulbene.
A.-Schwarden - Ve̦c-Zvārde.
Assern - Asaŗi.
Assiten - Asīte.
Auermünde - Aũri.
Augull - Aũguliena.
Autz - Aũce.
Autzenbach - Ausãti.
AW. - Alt-Wolfahrt, Ēvele.
Arl. - Ārlava, Erwalen.
Bächhof - Upesmuiža.
Bahten - Bãta jeb Bãts.
Bald(ohn) - Balduone.
Baltinov - Baltinava.
Barb. - Barbern, Bãrbele.
Bassen - Basi.
Bauenhof - Bauņi.
Bauske - Baũska.
Behnen - Bēne.
Behrsebeck - Bērzbeķe.
Behrshof - Bērsmuiža.
Beienhof - Beja.
Bergfr. - Bergfried, Svirlauka.
Bers. - Bersohn, Bē̦rzaune.
Bewern. - Bebrine.
Bewr., Bewersh. - Bewershof - Be̦bri.
Bilskenhof - Bil˜ska.
Bilst(einshof) - Bilstiņi.
Birsen - Birži.
Birsgaln - Birzgale.
Bixten - Biksti.
Bl(ied). - Blieden, Blīdiene.
Blumenhof - Bluõme.
Bolwen - Balvi.
Borchow - Barkava.
Bornsm(ünde) - Šķēpiņa m.; Īslīce.
Brandenburg - Bram̃berģe (Glūda).
Bresilgen - Bruzilas, Brizule.
Breslau - Braslava.
Brink(enhof) - Briņķi; (Briņ̃ģi?).
Brozen - Bruõcē̦ni.
Brucken - Brukna.
Budberg - Pane̦mune.
Budenbrock - Bumbruoka.
Burt(n). - Bur̃tnieki.
Buschh. - Birži (?).
Butzkowsky - Virãne.
Bykova - Bikava.
Charlottenburg - Kalnapededze.
C. - J. Cīrulis no Drustiem.
Dagd. - Dagda.
Dahlen - Duõle.
Daiben - Daîbe2
Dalbigen - Dal˜be.
Daudsewas - Daudzese.
Daugeln - Dauguļi.
Dbl. - Duõbele.
Degahlen - De̦guole.
Degu(h)nen - Daĩguone.
Desseln - Dẽsele.
Dewen - De̦vẽ̦na.
Dickeln - Dikļi.
Dn. - Dignāja.
Dnd. - Dondagen, Duñdanga.
Dnt. - Duñte, Ruhtern.
Doben - Duobe.
Dobl(en) - Duõbele.
Dond. - Dondangen, Duñdanga.
Dreilingshof - Dreĩliņa m.
Drobbusch - Drabeši.
Dr(o)sth., Drostenh(of) - Drusti.
Dr(uw). - Druweenen, Druviena.
Dubbeln - Dubulti.
Dubena - Dignāja.
Duhren - Dūre (Kurzemē).
Duhrenhof (in Livl.) - Dūre (Vidzemē).
Dunalk. - Dunalka, Dubenalken.
Dünamünde - Daugavgrīva.
Dünhof - Lĩve.
Dünsdorf - Diñsdurbe.
Durben - Durbe.
Dursuppen - Dur̃supe.
Dweeten - Dviete.
Dsehrwenhof - Dzẽrve.
Dselden - Dzê̦da2.
Dzelz. - Dzè̦lzava2, Selsau.
Dzerb. - Dzèrbene (?).
Dž. - Džûkste2, Siuxt.
Eckendorf - Uozuolu m. (pie Tukuma).
Ed(w). - Edwalen, Ēduole.
Ekau - Iẽcuve (Iẽcava).
Ekgr., Ekengr. - Ekengraf, Viesīte.
Ellei - Elēja.
Ellern - Elkšņi.
Erku(l) - Ārciems.
Erl(aa) - Ērgļi.
Erm(es) - Ērģeme.
Erw(alen) - Ārlava.
Essern - Ezarmuiža.
Ez. - Ezere (Gr.-Essern?).
Fehgen - Vējava.
Fehsen - Viesiena.
Feht(eln) - Vietalva.
Felixberg - Jūrkalne.
Fest(en) - Vestiena.
Fianden - Mārkalne.
Fistehlen - Aderkaši.
Fock(enhof) - Bukaiši.
Fossenberg - Ķēči.
Frauenb(urg) - Salˆdus2.
Freudenberg - Priêkuļi.
Friedrichstadt - Jaunje̦lgava.
Friedrichshof bei Ronneb. - Baîžkalns.
Friedrichswald(e) - Saikava.
Funkenhof - Buñka.
Gai(ken - Gaîķi2.
Gar(r)osen - Garuoze.
Gars(s)en - Gārsine.
Gauj. - Gaujiena, Adsel.
Gaw(eesen) - Gavieze.
Geistershof - Graši.
Gilsen - Patkule.
Gipken - Ģipka.
Gold(ingen) - Kul˜dĩga.
Goldbeck - Kolberģis (Beja).
Golg(owski) - Galgauska.
Goth. - Gotthardsberg, Gatarta.
Grafental - Grāvendāle.
Gramsden - Gram̃zda jeb Gram̃zds.
Granteln - Grantele.
Gränzhof - Mežamuiža.
Gr.-Autz - Liel-Aũce.
Grawend(ahl) - Kraukļi.
Grazd. - Gruostuona, Grosdohn.
Gr.-B., Gr.-Behrsen - Liel-Bērze.
Grb. - Grobin, Gruõbiņa.
Gr.-Buschh(of) - Birži (pie Jē̦kabpils).
Gr.-Elley - Liel-Elēja.
Grendsen - Grendze; Grendžu m.
Gr.-Essern - Liel-Ezere.
Grikken - Griķi.
Grizgaln - Gridzgale.
Gr.-Jgf(rn)h., Gr.-Jungernh(of) - Liel-Jumprava.
Gr.- Kru(h)ten - Liel-Krûte2.
Grob(in) - Grũbiņa.
Grosdohn - Gruostuona.
Grösen - Griêze2 .
Gr.-Rönnen - Liel-Re̦nda.
Gr.-Roop - Liel-Straũpe.
Gr.-Salwen - Liel-Zalva.
Gr.-Sess(au) - Liel-Seseve.
Gr.-Sonnaxt - Liel-Sunãksts, -s.
Grundsahl - Grundzãle.
Grünh(of) - Zaļenieki.
Grünw(ald) - Zālīte.
Gr.-Würzau - Liel-Vircava.
Gsth. - Geistershof, Graši.
Gulben - Gulbene (Kurzemē).
Gustavsberg - Kliģe.
Hagensberg - Āgenskalns.
Hasau - Užava.
Hasenp(ot) - Aizpute.
Heidenfeld - Sarkaņi.
Herzogshof - Ercuogu muiža.
Hinzenberg - Iñčukalns.
Hirschenhof - Pērse.
Hochrosen - Augstruoze.
Hofzb., Hofzumb(erge) - Tērvete.
Holmhof - Ābeļi (Salas m.).
Homelshof - Uomuļi.
Horstenhof - Brànta m. (pie Raunas).
Idesl - Igate.
Idwen - Idus.
Ihlen - Īle.
Illien - Iļ˜ģi.
Ilsen - Il(d)zene.
Ilsenbrg - Ilze.
Infl. - Inflant, Letgallen, Latgale.
Irl., Irm. - Irmelau, Irlava.
Iw. - Iwanden, Īvande.
Jakobshof - Jē̦kaba m.
Jerkul (Jerkül) - Jē̦rkule.
Judasch - Jūdaži.
Jummardehn - Jumurda.
Jürg., Jürgensb(urg) - Jaunpils (Vidzemē), Zaube.
Kab., Kabill(en) - Kabile (Kabele).
Kaipen - Ķeipene.
Kal. - Kalleten, Kalē̦ti.
Kalnm., Kalnemois - Kalnamuiža (Kalncempji).
Kalnz., Kaln(a)zeem - Kalnaciems.
Kaltenbrunn - Kaldabruņa.
Kalwen - Kal˜vene.
Kalz(enau) - Kalsnava.
Kand(au) - Kañdava.
Kargadden - Kārgadi.
Karkel - Kārķi.
Karls. - Karlsons no Naukšē̦niem.
Kastr. - Kastrāne.
Katharinenhof - Katrīne (Zemgalē).
KatrE. - Katriņa (pie Ērgļiem).
Ka(t)zd. - Katzdangen, Kazdanga.
Kaugershof - Kaũguri.
Kaul. - Kl.?
Kegeln - Ķiẽģeļi.
Kekkau - Ķe̦kava.
Kemmern - Ķemeres.
Kensingshof - Ķenziņa m.
Kerklingen - Ķerkliņi.
Kerstenbehm - Kārzdaba.
Kirchholm - Salaspils.
Kl. - prof. J. Kauliņš no Sausnējas.
Kl.-Dselden - Maz-Dze̦lda.
Kl.-Gramsden - Maz-Gramzda.
Kliggenhof - Kliģe (Kurzemē).
Kl.-Irben - Maz-Irve.
Kl.-Wrangelshof - Maz-Bre̦nguļi.
Kmph. - Kempen, Ķe̦mpē̦ni.
Koddiack - Ruõzē̦ni.
Kok(n)., Kokenh(usen) - Kùoknese.
Kokenhof - Kùokmuiža.
Kolberg - Skaņkalne.
Kolup - Kalupe.
Kolzen - Bĩriņi.
Königshof - Ķuõņi.
Kortenh(of) - Beļava.
Korwenhof - Karva.
Kosenhof - Kuõsa.
Kragenhof - Tũja.
Kraslaw - Krāslava.
Krem. - Kremon, Krimulda.
Kreuzb. - Kreuzburg, Krustpils.
Kr(i)m. - Krimulda.
Krohten - Kruôte²
Krons-Misshof - Kruoņa Misa.
Krons-W(ürz.), Kr.- Würzau - Kruoņa Vir̃cava.
Kropph., Kroppenh(of) - Krape.
Kruhten - Krûte².
Kudum - Kūdums.
Kumb(ern) - Kumbri.
Kürbis - Vitrupe.
Kurl. - Kurland, Kùrzeme.
Kurmalen - Kurmāle.
Kurs. - Kursiten, Kursīši.
Kussen - Kusa.
Labraggen - Labraga
Ladenhof - Lāde
Lahnen - Lâņi².
Laic. - Laicene, Laitzen.
Laidsen - Laîdze².
Lammingen - Lamiņi.
Lappier - Uôzolm. (Valmieras apr.).
Laschen - Laža.
Lasd. - Lazduona.
Lassen - Laši.
Latg. - Latgale, Letgallen.
Laud. - Ļauduona
Lauternsee - Laùteris².
Ld. - Lennenwarden, Lielvārde.
Ledmannshof - Lēdmane.
Leegen - Lieģi.
Lej. - Lejasmuiža (?).
Lemnurg - Mãlpils.
Lems(al) - Lim̃baži.
Len. (?), Lennew. - Lennewarden, Lielvārde.
Lenzenhof - Leñči.
Lest)en) - Lestene.
Lettg(allen) - Latgale.
Lettihn - Litene.
L. Ez. - Liel-Ezere, Gr. -Essern.
Libau - Liẽpāja.
Libien - Bikseris.
Liev(en)-Behrsen - Lĩvbērze.
Liewenh(of) - Līves m. (?).
Ligat - Līgatne.
Lind(en) - Liẽpkalne.
Lindenberg - Tĩnūži.
Lipna - Liepna.
Lippaiken - Lipaiķi.
Lipsthusen - Lĩbagi.
Lis. - Lisohn, Lizums.
Lit. - Litene, Lettihn.
Livl(and) - Vidzeme.
Lixna - Līksna.
Līn. - K. Liniņš.
Lm(b). - Lim̃baži, Lemsal.
Lod. - Loddiger, Lē̦durga.
Lös. - Lösern, Liezēris.
L. Ses. - Liel-Seseve, Gr. - Sessau.
Ltr. - Lutriņi.
Lub. - Lubei, Lubeja.
Lubbessern - Lubezere.
Lubn. - Lubahn, Lubāna.
Lüdern - Līderis.
Ludsen - Ludza.
Luhde - Lugaži.
Luth(ingen) - Lutriņi.
Madl. (Mad.?) - Madliena, Sissegal.
Magnushof - Mañgaļi.
Mahlup - Mālupe.
Mar., Marienb(urg) - Alūksne.
Marienhausen - Viļaka.
Markgrafen - Mē̦rsrags.
Marzen - Mārciena.
Marzenhof - Mā`rsnẽ̦ni.
Matk. - Matkule.
Matthiae - Matīši.
Medsen - Medze.
Mehrhof - Mēris.
Meir(an) - Meirāni.
Meldsern - Mel˜dzere.
Memelsh(of) - Mēmele.
Mes. - Mesoten, Mežuotne.
Meselau - Mē̦dzūla.
Mezküll - Luõde (pie Rūjienas).
Misshof - Misa.
Mit(au) - Je̦l˜gava.
Mlp. - Mãlpils, Lemburg.
Modohn - Birži (Vidzemē).
Mojahn - Murjāni.
Mor(izberg) - Muõre.
M. Sal. - Maz-Salaca, Salisburg.
MSil. - M. Siliņš np Vīšiņķiem.
Muremois - Mũrmuiža.
N. - Nīca, Nieder-Bartau.
Nabben - Nabe.
Naud(iten) - Naudīte.
Nauksch(en) - Naukšē̦ni.
N.-Autz - Jaun-Aũce.
N(ieder)-Bart(au) - Nîca².
Ner(ft) - Ne̦re̦ta.
Neu-Bergfried - Jaun-Svirlauka.
Neu-Bewershof - Jaun-Be̦bri.
Neu-Bilskenshof - Jaun-Bilska.
Neu-Dsirren - Dzire.
Neuenb(urg) - Jaunpils (Zemgalē).
Neuermühlen - Ādaži.
Neugut - Ve̦cmuiža (Zemgalē).
Neuhausen - Val˜taiķi.
Neu-Ottenhof - Jaun-Āte.
N(eu)-Plat(ohn) - Jaun-Platuone.
N(eu)-Rahden - Jaun-Saule.
Neu-Rosen - Jaun-Ruoze.
N(eu)-Sackenhof - Jaûn-Vāle.
Neu-Sachten - Jaun-Sãti.
Neu-Salis - Svētciems.
Neuwacken - Jaunpagasts.
N(eu)-Wohlfahrt - Ve̦c-Jḕ̦rcẽ̦ni.
Nidden - Nida (Kuršu kāpās).
Nigr. - Nĩgranda.
Nikr(azen) - Nīkrāce.
Nitau - Nītaure.NKmp(h)., N.-Kph. - Neu-Kempenhof, Ķempe.
N.-Laitzen - Jaun-Laicene.
Nodaggen - Nuõdagi.
Nogallen - Nuogale.
Nötk(h). - Nötkenshof, Taurene.
N._Peb. (NP.?) - Neu-Pebalg, Jaun-Piẽbalga.
N._Schw(an)nb. - Neu-Schwaneburg, Jaun-Gulbene.
N.-Sessau - Jaun-Seseve.
Nurm(h). - Nurmhusen, Nurmuiža.
Nurmis - Vilduoga.
O(ber)-Bartau - Bārta.
Oberk(urland) - Augš-Kurzeme.
Oberl(and) - Augš-Kurzeme.
Odensee - Uodziena.
Odsen - Mētriena.
Ogershof - Uogre.
Ohlenhof - Uoļu-m.
Ohscheneeken - Uošenieki.
Ohselshof - Uozuolmuiža (pie Ērgļiem ?).
Oknist - Aknīste (Aknīša).
Olai - Uõlaine.
Oppek(n). - Oppekaln, Apukalns.
Ordangen - Urdanga.
Orellen - Ungurmuiža.
Orgishof - Ur̃gas m.
Osthof - Kuõšķele.
Pab. - Pabbasch, Pabaži.
Paddern - Padure.
Paltemal - Paltmale (Līgatne).
Palzmar - Palsmane.
Pampeln (Pamp. ?) - Pampāļi.
Pankelhof - Pe̦nkule.
Panten - Pantene.
Papendorf - Rubene.
Paplacken - Paplaka.
Pauren - Paũre.
Peb. - Pebalg, Piẽbalga.
Peddeln - Pedele.
Perk(uhnen) - Pē̦rkuone.
Pernigel - Liẽlupe.
Pilkaln - Pilkalne.
Pilten - Pil˜tene.
Pinkenhof - Piņ̃ķi (Babīte).
Pixtern - Pikstere.
PK. - Peterskapelle, Pẽterupe.
Planetzen - Planica.
Planhof - Plāņi.
Plat(ohn) - Platuone.
Pleppenhof - Plepji.
Plm. - Palzmar, Palsmane.
Podsem - Puõdzẽ̦ni.
Podunay - Dunava.
Pönau - Piẽnava.
Popen - Puope.
Pormsahten - Purmsãti.
Posendorf - Puôciems².
Postenden - Pastende.
Prawingen - Pravìni.
Preekuln, Prk. (Priek.?) - Priekule.
Prl. - Praulen, Prauliena.
Prohden - Pruode.
PS. - prof. P. Šmits no raunas.
Puhnen, Puhnien - Pûņi ².
Puhren - Pūre.
Puikeln - Puikule.
Pürkeln - Uñgurpils.
Pusse - Puze.
Raiskum - Raĩskums.
Ramdam - Viskāle.
Ramelsh(of) - Rãmuļi.
Ramk(au) - Ranka.
Ranken - Raņķi.
Rawen - Rãva.
Remten - Remte.
Rengenhof - Zebrene.
Renzen - Rè̦ncẽ̦ni.
Ringen - Reņģe.
Ringmandshof - Re̦mbate.
Rinseln - Rinzele.
Rn. - Ronnenburg, Raũna.
Rodenpois - Ruõpaži.
Rojen - Ruõja.
Rokaischen - Ruõkaiši.
Römershof - Skrīveŗi.
Ronneb(urg) - Raũna.
Rönnen - Re̦ñda.
Roop - Straũpe.
Rosenbeck - Ruõzbeķi.
Roseneck - Aûguliena.
Rositten - Rêzekne.
Rothof - Sarkanmuiža.
Rubinen - Rubene (Ilūkstes apr.).
Rudbahren - Rudbārži.
Rudden - Rude.
Ruhentahl - Ruñdāle.
Ruhtrn - Duñte.
Ruj. - Rujen, Rũjiena.
Ruj(en)-Tornei - Ter̃neja.
Rummenhof - Rumbas m.
Ru(nd). - Ruñdāle, Ruhental. Rundel[is], dzimis Vecpiebalgā.
Rutz(au) - Rucava.
Sackenhausen, (Sackenh.?) - Saka.
Saik. - Saikava, Friedrichswald.
Sal. - Salis, Liel-Salaca.
Sald. - Saldus, Frauenburg.
Salgaln - Salgale.
Salisb(urg) - Maz-Salaca.
Salwen - Zalva.
Sam(iten) - Zemīte.
Santen - Zañte.
Sarnaten - Sãrnate.
Sarraiken - Saraiķi.
Sassm. - Sasmaka, Sassmacken.
Saticken - Satiķi.
Satigen - Sãtiņi.
Sauken - Sauka.
Saulhof - Sauļi.
Saussen - Sausnēja.
Sawensee - Sāviena.
Scheden - Šķēde.
Schibbenhof - Šķibe.
Schlampen - Slampe.
Schlehk - Zlê̦kas².
Schlock - Sluoka.
Schlockenbeck - Milzkalne.
Schlossberg - Pilskalne.
Schmard(en) - Smārde.
Schmucken - Smukas.
Schnehpeln - Snẽpele.
Schnickern - Sniķere.
Schönb(erg) - Skaistkalne.
Schorstädt - Skursteņu m.
Schrunden - Skruñda.
Schujen - Skujene.
Schw(a)nb., Schwnbg., Schwaneb. - Schwaneburg, Gulbene.
Schwt. - Schwitten, Svitene.
Seemuppen - Ziêmupe².
S(e)g(ew). - Segewold, Sigulda.
Sehlenhof - Sẽļu m.
Sehmen - Sême².
Sehren - Sērene.
Selb(urg) - Sērpils.
Selg(erben) - Dzirciems.
Sels(au) - Dze̦lzava.
Seltingsh(of) - Zeltiņa m.
Semershof - Ziemeris.
Semg(allen) - Ze̦mgale.
Senten - Zentene.
Seppkull - Pãle.
Serb(en) - Dzḕrbene.
Serbig(al) - Cirgaļi.
Sermus - Sē̦rmūkši.
Sess(au) - Seseve.
Sessw. - Cesveine.
Setzen - Sece.
Seyershof - Jeŗi.
SF. - Saussen und Fehteln, Sausnẽja un Vietalva.
Sieckeln - Sīķele.
Siggund - Sidgunda.
Sin(olen) - Sinuole.
Sirgen - Ziŗa.
Siss(egal) - Madliena.
Siuxt - Džûkste².
Skuj. - Skujene, Schujen.
Sl. - Selburg, Sērpils.
Smilt(en) - Smiltene.
Snp. - Snẽpele, Schnehpeln.
Sonn(axt) - Sunāksts, -s, Sunākste.
Spahren - Spâre².
Springen - Spriņģe.
Stackeln - Streñči.
Stelp(h)., Stelpenh(of) - Stelpe.
Sternhof - Burtnieku Jaunā m.
St.-Matthiae - Matīši.
Stn. - Stiẽne, Ulpisch.
St(o)ckm. - Stockmannshof , Pļaviņas.
Stolben - Stalbe.
Stom(ersee) - Stāmeriena.
Strutteln - Strutele.
Stuhrh(of) - Stûŗu² m.
Stürzenh(of) - Star̃ti.
Subbat - Subate.
Suhrs - Zũras.
Sun(zel) - Suñtaži.
Sussei - Susēja.
Sutten - Suteņi.
Swehthof - Svête².
Swirdsen - Zvìrgzdene.
T. - Tirza.
Tadaiken - Tadaiķi.
Tals(en) - Tal˜si.
Targeln - Tārgale.
Taubenhof - Dūjas m.
Tau(e)rkaln - Taruklane.
Taurup - Taurupe.
Telssen - Tãši.
Ternushof - Tur̃na.
Thomsdorf - Tuome.
Thorensberg - Tuõrņakalns.
Tirs(en) - Tirza.
Tittelmünde - Tetele.
Trd. - Treiden, Turaida.
Trentelberg - Guostiņi.
Treppenhof - Trapene.
Trik(aten) - Trikâta.
Tu(k. - Tuckum, Tukums.
Tummen - Tume.
Turlau - Turlava.
Ubbbenorm - Umurga.
Udsen - Udze.
Ugalen - Ugâle.
Ulp(isch) - Stiẽne.
Usingen - Ūziņi.
Usmaiten - Usma.
Üxküll - Ikšķile.
V. - Vietalva, Fehteln.
Vank. - Dr. T. Vankins no Bērzaunes.
Vn. - Ve̦ñta, die Windau.
Wadaxen, Wa(d)daxt - Vadakste.
Wahnen - Vâne².
Waidau - Vàidava.
Wain(oden) - Vaiņuode.
Wainsel - Vainiži.
Waldeg(alen) - Valgale (Talsu apr.).
Walgalen - Valgale (pie Sabiles).
Walk - Vàlka, Vàlkus.
Wallh(of) - Valle.
Waltenberg - Maz-Salaca.
Wandsen - Vandzene.
Warenbrock - Vãrnava.
Warkh(of) - Vārkava.
Warkl(and) - Varakļāni.
Warwen - Vãrve.
Wattram - Vatrane.
Weinsch(enken) - Vĩšiņķi.
Weissenstein - Veĩsmaņi, Vaive.
Weitenfeld - Vītiņu m.
Welkenhof - Veļķi.
Welonen - Viļāni.
Wend(en) - Cēsis.
Wensau - Ve̦ñdzava.
Werssen (tâ U.!) - Wessen.
Wesahten - Viẽsatas.
Wesselshof - Ve̦se̦lava.
Wessen - Zasa.
Wibingen - Vĩbiņi.
Widdr(isch) - Vidridži.
Wilkenh(of) - Viļķene.
Wilsenhof - Vil˜zẽ̦ni.
Wilzen - Vilce.
Windau (Wind.?) - Ve̦ñtspils.
Wirben - Vir̂bi², Vir̂be².
Wirg(en) - Virga, Vir̂gus².
Wirgin(alen) - Vẽ̦gaļi.
Wirken - Vir̃ķẽ̦ni.
Wi(e)xeln - Vîksele².
Wizenhof - Vijciems.
Wohlf(ahrt) - Jḕ̦rcē̦ni, Ēvele.
Wolgunt - Valgunde.
Wolm(ar) - Val˜mier̂a.
Wolmarsh(of) - Val˜miêrmuiža.
Wormen - Vārme.
Wrabgelshof - Bre̦ñguļi.
Zabeln - Sabile.
Zaļm. - Zaļmuiža (Latgalē).
Zaraviž - Zaravičs (dzīvojis starp Piebalgu un Druvienu).
Zarnikau - Meņģeļa m.
Zeezern - Ciẽcere.
Zehrxten - Cērkste.
Zempenhof - Ce̦m̃pji.
Zerrauxt - Ce̦raukste.
Ziepelhof - Sīpele.
Zi(e)rau - Cīrava.
Zirsten - Cirsti.
Zoden - Cuôde².
Zögenhof - Sẽja.

Piezīmēs citēto rakstu saīsinājumi:

(Abkürzungen der in den etymologischen Notizen zitierten Werke)

AfslPh. - Archiv für slavische Philologie.
AJPh. - The American Journal of Philology.
An. - Anyksczū szilẽlys (Baranowski und Weber, Ostlitauische Texte. Weimar 1882).
Baranowski Zam. - А. Варанoвскiй, Замътки o литoвскoмъ языкъ и слoваръ. СП. 1898.
BB. - Beiträge zur Kunde der indogermanischen Sprachen.
Bechtel Lexil. - Bechtel, Lexilogus zu Homer. Halle 1914.
Bechtel, Probl. - Bechtel, Die Hauptprobleme der indogermanischn Lautlehre seit Schleicher. Göttingen 1892.
Berl. Sitzungsber. - Sitzungsberichte der königlich preussischen Akademie der Wissenschaften.
Berneker Wrtb. - Berneker, Slavisches etymologisches Wörterbuch. Heidelberg 1908 ff.
Bezzenberger BGLS. - Bezzeneberger, Beiträge zur Geschichte der litauischen Sprache. Göttingen 1877.
Bezzenberger Lit. Forsch. (BF.) - Bezzenberger, Litauische Forschungen. Göttingen 1882.
Bielenstein Grenzen - Bielenstein die Grenzendes lettischen Volksstammes. St. Petersburg 1892.
Bielenstein LSpr. - Bielenstein, Die lettische Sprache. Berlin 1863-4.
Böhm. Sitzungsber. - Sitzungsberichte der königlich-böhmischen Gesellschaft für Wissenschaften. Prag.
Boisacq Dict. - Boisacq, Dictionnaire ètymologique de la langue grecque. Heidelberg 1907-16.
Brückner Litu-slav. Stud. - Brückner, Litu-slavische Studien. Wiemar 1877.
Būga Aist. St(ud). - Būga, Aistiški Studijai. Peterburgas, 1908.
Būga KSn. - Būga, Kalba ir senovė. Kaunas 1922.
Būga žod. - Būga, Lietuvių kalbos žodynas. Kaunas 1924-5.
Bull. - Bulletin de la Sociètè de linguistique de Paris.
Bystroń - Bystroń, Katechizm Ledesmy. Kraków 1891.
Daukša Post. - Daukša "Postilla catholicka".
Falk-Torp - Falk und Torp, Norwegisch-dänisches etymologisches Wörterbuch. Heidelberg 1910-1.
FBR. - Filologu biedrības raksti.
Feist W(rt)b.² - Feist, Etymologisches Wörterbuch der gotischen Sprache². Halle 1920-3.
Fick Wrtb. - Fick, Vergleichendes Wörterbuch der indogermanischen Sprachen.
Fraenkel Griech. Nom. ag. - Fraenkel, Geschichte der griechischen Nomina agentis auf -τèr)ρ, -τωρ, -της. Strassburg 1910.
Frischbier (Frschb.) - Frischbier, Preussisches Wörterbush. Berlin 182-3.
FUF. - Finnisch-ugrische Forschungen.
Gärtchen Prim. Präs. - Gärtchen, Die primären Präsentia mit o-Vokalismus. Breslau 1905.
Geitler Lit. St. (G., G. St.) - Geitler, Litauische Studien. Prag 1875.
#έρας - #ΕΡΧΣ. Abhandlungen zur indogermanischen Sprachgesihte. Göttingen 1903.
GGA. - Göttingische gelehrte Anzeigen.
GGN. - Nachrichten von der königl. Gesellschaft der Wissenschaften zu Göttingen.
Güntert Reimw. - Güntert, Über Reimwortbildungen im Arischen und Altgriechischen. Heidelberg 1914.
Hübschmann Arm. - Hübschmann, Armenische Grammatik. Leipzig 1897.
IF. - Indogermanische Forschungen.
IFA. - Anzeiger für indogermanische Sprach- un Altertumskunde.
Izgl. min. mēn. - Izglītības ministrijas mēnešraksts.
Изв. - Извъстiя oтдъленiя русскoгo языка и слoвестнoсти императoрскoй академiи наукъ. Петрoградъ.
Извъст. - Извъстiя императoрскoй академiи наукъ пo oтдъленiю русскoгo языка и слoвестнoсти. СП. 1852-63.
Jaunis Perev. gramm. - Явнисъ, Грамматика литoвскагo языка. Петрoградъ. 1916.
Jurksch. - Jurkschat, Litauische Märchen und Erzählungen. Heidelberg 1898.
Jušk. - Юшкевичъ, Литoвскiй Слoварь. СП. 1904 слл.
Jušk. LD. - Liėtùviškos dájnos, užrašytos par A. Juškèviče, . Казань 1880-2.
Jušk. SvD. - Liėtùviškos svotbinės dájnos, užrašytos par A. Juškèviče, . Казань 1880.
Karsten G.-F. L. - Karsten, Germanisch-finnische Lehwortstudien. Helsingfors 1915.
Klaip. - Klaipėdiškių dainos. Vilnius 1908.
KSB. - Beiträge zur vergleichenden Sprachforschung auf dem Gebiete der arischen, keltischen und slavischen Sprachen. Berlin 1858-76.
KZ. - Zeitschrift für vergleichende Sprachforschung auf dem Gebiete der indogermanischen Sprachen.
LAR. - Latvijas augstskolas raksti.
Le. Gr. - J. Endzelin, Lettische Grammatik. Riga 1922.
Leskien Abl. - Leskien, Der Ablaut der Wurzelsilben im Litauischen. Leipzig 1884.
Leskien Nom. - Leskien, Die Bildung der Nomina im Litauischen. Leipzig 1891.
Leumann Wrtb. - Leumann, Etymologisches Wörterbuch der Sanskritsprache. Starssburg 1893.
LF. - Listy filologickè.
Lidèn Stud. - Lidèn, Studien zur altindischen und vergleichenden Sprachgeschichte. Upsala 1897.
Liet. pas. - Basanavičus, Lietuviškos pasakos yvairios. Chicago 1904-5.
Liet. sint. - Rygiškių Jono lietuvių kałbos sintaksė. Seinai 1911.
Lit. Mitt. - Mitteilungen der Litauischen litterarischen Gesellschaft.
LitMnd. - Litauische Mundarten, gesammelt von A.Baranowski. Leipzig 1920.
LLD. - Bezzenberger, Litauische und lettische Drucke des 16. Jahrhunderts. Göttingen 1874-84.
LM. - Lietuvos mokykla.
LtT. - Lietuvių tauta.
Meillet Et. - Meillet, Etudes sur l'ètymologie et le vocabulaire du vieux slave. Paris 1902-5.
Meyer alb. Wrtb. - G. Meyer, Etymologisches Wörterbuch der albanesischen Sprache. Strassburg 1891.
Miež(inis) - M. Miežinio Lietuviškai-latviškai-lenkiškai-rusiškas žodynas. Tilžėje 1894.
Mikkola Balt. u. Slav. - Mikkola, Baltisches und Slavisches. Helsingfors 1903.
MO. - Le Monde Oriental.
MU. - Osthoff und Brugman(n), Morphologische Untersuschungen auf dem Gebiete der indogermanischen Sprachen. Leipzig 1878 ff.
Ness. - Nesselmann, Wörterbuch der litauischen Sprache. Königsberg 1851.
Niemi - Lietuvių dainois ir giesmės ... Dr. A. R. Niemi ir kun. A. Sabaliausko surinktos.
Nieminen - Nieminen, Der urindogermanische Ausgang -ā#i des Nominativ-Akkusativ Pluralis des Neutrums im Baltischen. Helsinki 1922.
Ojansuu - H. Ojansuu, Lisiä suomalais-baltilaisiin kosketuksiin. Helsinki 1921.
Ožk. d. - Basanavičius, Ožkabalių dainos. Shenandoah 1902.
PBrB. - Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache und Literatur. Halle 1874 ff.
Pedersen Vergl. kelt. Gr. - Pedersen, Vergleichende Grammatik der keltischen Sprachen. Göttingen 1909-13.
Persson Beitr. - Persson, Beiträge zur indogermanischen Wortforschung. Uppsala 1912.
Petersson Heterokl. - Peterson, Studien über die indogermanische Heteroklisie. Lund 1921.
Petersson Zur Kennt. - Petersson, Zur Kenntnis der indogrmanischen Heteroklisie. Lund 1922.
Pogodin Sle#dy - Пoгoдин, Слъды кoрней-oснoвъ въ славянскихъ языкахъ. Варшава 1903.
Prellwitz (Etym.) Wrtb.² - Prellwitz, Etymologisches Wörterbuch der griechischen Sprache.² Göttingen 1905.
Prellwitz Lehnw. - Prellwitz, Die deutschen Lehnwörter im Preussischen und Lautlehre der deutschen Lehnwörter im Litauischen.Göttingen 1891.
РФВ. - Русскiй филoлoгическiй въстникъ.
Ryg. J. - Rygiškių Jono Lietuvių klabos gramatika. ² Kaunas 1922.
RSl. - Rocznik Slawistyczny. Kraków.
Sächs. Ber. - Berichte über die Verhandlungen der königlich sächsischen Gesellschaft der Wissensschaften zu Leipzig.
Sbor. fil. - Sbornik filologický. V Praze.
Schmidt Kritik - J. Schmidt, Kritik der Sonantentheorie. Weimar 1895.
Schmidt Neutra - J. Schmidt, Die Pluralbildungen der indogermanischen Neutra. Weimar 1889.
Schmidt Vok. - J. Schmidt, Zur Geschichte des indogermanischen Vokalismus. Wiemar 1871-5.
Sehwers - Sehwers, Die deutschen Lehnwörter im Lettischen.
Slblt. Et. - И. Эндзелинъ, Славянo-балтiйскi этюды. Харькoвъ 1911.
Solmsen Beitr. - Solmsen, Beiträge zur griechischen Wortforschung. Strassburg 1909.
Sommer Balt. - Sommer, Die indogermanischen iā- und io- Stämme im Baltischen. Leipzig 1914.
Specht - Specht, Litauische dialektische Texte aus Russisch-Litauen. Leipzig 1920.
Stokes Wrtb. - Stokes, Wortschatz der keltischen Spracheinheit. Göttingen 1894.
SzDi. - Szyrwid, Dictionarium trium lingvarum.
Šv. d. - Švietimo darbas. Kaunas.
Thomsen Ber(öringer) - Thomsen, Beröringer mellem de finske og de baltiske Sprog. København 1890.
Tiž. (T. i. ž.) - Tauta ir žodis. Kaunas.
Torbiörnsson Liqmet. - Torbiörnsson, Die gemeinslavische Liquidametathese. Uppsala 1901-3.
Trak. d. - Trakiečiu dzuku dainos. Shenandoah 1899.
Trautmann Apr. Spr. - Trautmann, Die altpreussischen Sprachdenkmäler. Göttingen 1910.
Trautmann Germ. Lautg. - Trautmann, Germanische Lautgesetze. Kirchhain 1906.
Trautmann Wrtb. - Trautmann, Baltisch-slavisches Wörterbuch. Göttingen 1923.
Uhlenbeck got. wrtb. - Uhlenbeck, Kurtzgefasstes etymologisches Wörterbuch der gotischen Sprache. ² Amsterdam 1900.
Ul'janov Znač. - Ульянoвь, Значенiя глагoльныхъ oснoвъ въ литoвскo-славянскoмъ языкъ. Варшава 1891-5.
Walde Vrgl. Wrtb. - A. Walde, Vergleichendes Wörterbuch der indogermanischen Sprachen, herausgegeben und bearbeitet von J. Pokorny. Berlin 1927-32.
Walde Wrtb. - Walde, Lateinisches etymologisches Wörterbuch.² Heidelberg 1910.
Wiedemann Prät. - Wiedemann, Das litauische Präteritum. Strassburg 1891.
Wiener SB. - Sitzungsberichte der kaiserlichen Akademie der Wissenschaften in Wien.
WuS. - Wörter und Sachen.
Zubatý O alliteraci - Zubatý, O alliteraci v písních lot. a lit. (Böhmische Sitzungsber. 1894, No. III).
Zupitza Germ. Gutt. - Zupitza, Die germanischen Gutturale. Berlin 1896.
Žem. Tierf. - H. Scheu und A. Kurschat, Žemaitische Tierfabeln. Heidelberg 1912-3.

Valodu nosaukumi:

(Abkürzungen der Sprachnamen)

ae. - altenglish
ahd. - althochdeutsch
ai. - altindisch
air. - altirisch
(a)ksl. - (alt)kirchenslavisch
alb. - albanesich
an. - altwestnordisch
and. - altniederdeutsch (altsächsisch)
apers. - altpersisch
ap(r). - altpreussisch
arm. - armenisch
(a)r(uss). - (alt)russisch
av. - avestisch
bret. - bretonisch
bulg. - bulgarisch
cymr. (kymr.) - cymrisch
čech. - čechisch
d. - deutsch
estn. - estnisch
frz. - französisch
got. - gotisch
gr. - griechisch
gthav. - gathisch-avestisch
hochle. - hochlettisch
ide. - indoeuropäisch
infl. - infläntisch
ir. - irisch
kur. - kurisch
lat. - lateinisch
klr(uss). - kleinrussisch
le. - lettisch
li. - litauisch
liv. - livisch
mhd. - mittelhochdeutsch
(m)nd. - (mittel)niederdeutsch
nsorb. - niedersorbisch
osorb. - obersorbisch
ostle. - ostlettisch
phl. - pehlevi
poln. - polnisch
serb. - serbisch
ursl(av). - urslavisch
wr(uss). - weissrussisch
žem. - žemaitisch

Citi saīsinājumi:

(sonstige Abkürzungen)

Acc. - Accusativus
Adj. - Adjektiv
Adv. - Adverb
Bd. - Band
Bed. - Bedeutung
bibl. - biblisch
bildl. - bildlich
comm. - generis communis
Comp. - Compositium
conf. (cf.) - confer
Dat. - Dativ
dass. - dasselbe
Dem. - Deminutiv
dial. - dialektisch
eig. - eigentlich
entl. - entlehnt
erst. - erstarrt
f(em). - feminin
fact. - faktitiv
fig. - figürlich
gebr. - gebräuchlich
Gen. - Genitiv
gew. - gewöhnlich
Herk. - Herkunft
ib. - ibidem
indecl. - indeklinabel
Inf. - Infinitiv
Interj. - Interjektion
l. c. - loco citato
Lok. - Lokativ
m. - maskulin
n. - neutrum; nach
Nom. - Nominativ
Obj. - Objekt
od. - oder
Pl(ur). - Plural
pl. t. - plurale tantum
rec. - reziprok
refl. - reflexiv
s. - sieh, sich
schriftl. - schriftlich
schriftle. - schriftlettisch
Sing. - Singular
Sprw. - Sprichwort
Sub. - Subjekt
Sup. - Supinum
t. i. - tas ir
u. - und
übertr - übertragen
unb(ek). - unbekannt
ungew. - ungewöhnlich
Var. - Variante
vgl. - vergleiche
Vl., Volksl. - Volkslied
w. - wohl
z. B. - zum Beispiel
Zstz. - Zusammensetzung


* (hinter dem Wort!) - ein Neologismus
+ ‡ - veraltet
* (vor dem Wort!) - erschlossen
> - (wird) zu
< - entstanden aus