aizkarpīt
‡ àizkar̂pît,
1) wegscharren:
a. zemi nuo puķēm. vistas aizkarpījušas graudus;
2) verscharren, zuscharren:
a. sē̦klu;
3) zappelnd wegstossen
Bauske: bē̦rns aizkarpījis se̦gu.
Avots: EH I, 29
1) wegscharren:
a. zemi nuo puķēm. vistas aizkarpījušas graudus;
2) verscharren, zuscharren:
a. sē̦klu;
3) zappelnd wegstossen
Bauske: bē̦rns aizkarpījis se̦gu.
Avots: EH I, 29