I čaga,

1) čagas, Eisschollen, namentl. die ersten, kleinen Eisschollen;

2) čaga, ein weicher Kohlkopf
Mar. n. RKr. XV, 110;

3) in der Tonne zusammengelegtes Kleinkorn mit Spreu
Druw., Laud., Nerft, Bers., [Erlaa]: vējš sējumu kâ vieglas čagas atdzinis sējēja sē̦tā LP.

Kļūdu labojums:
3) in der Tonne zusammengelegtes = 3) čagas

Avots: ME I, 400

I čaga,

1): auch Schnehpeln;

3): auch AP., Kaltenbr., Ramkau, Saikava, Warkl.: sīļi miežus apē̦duši, čagas (Var.: čabas) vien atstājuši BW. 28062, 2. čagas vēl pārvētīs un tad bērs pie pe̦lvām AP.; Sing. čaga, die Getreidehülse
Warkl.

Avots: EH I, 282

II čaga, ein Knüttel mit knorrigem Griff Mag. XX, 3, 223; [vgl. čaka dass.].

Avots: ME I, 400