I čapa, Interj. zur Bezeichnung eines dumpfen Geräusches: čipa, čapa man kājiņa BW. 18590.

Avots: ME I, 404

[II čapa PS., der Fuss eines Kindes (in der Kindersprache).]

Avots: ME I, 404

II čapa, ‡

2) "cilvē̦ks ar lielām pastalām, re̦snām kājām" Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 285

III čapa,

1) das Gepäck
Freiziņ;

2) die Handvoll
Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 404

IV čapa "?": klau, dzirdu tur lē̦ni kuo čukstam pa čapām Dünsb. pa krūmiem un čapiņām kašņājam Dünsb. L. 19.

Avots: ME I, 404

V čapa, ein unordentlicher Mensch: ir gan čapa; ne˙kādas kārtības nezina Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 404