čiepstēt

čiepstêt, -u, -ēju, piepen, zwitschern: bē̦rns gul čiepstē̦dams kâ putniņš Aps. V, 32. zvirbuļi čiepstēja pa sē̦tām. mazie putni čiepst Etn. II, 51, A. XX, 952, XVI, 402, Apsk. I, 194, R. Sk. II, 47. [Vgl. ciepstêt.]

Avots: ME I, 417


čiepstēt

čiepstêt: auch (mit iẽ ) Dunika, (mit 2 ) Kal., OB. (= pīkstêt), Salis (von Keucheln), (mit ìe 2 ) Linden in Kurf.

Avots: EH I, 293