čukāt
čukât, čuknât, -āju, stechen, stochern Smilt., Bers.: ar sluotu pačukāja gar visiem rijas pakšiem LP. VII, 287. de̦guns ķēķī pagales čuknā BW. 20095, 2. [Refl. čukâties Trik., sich stossen.]
Kļūdu labojums:
20095,2 = 20095,4
Avots: ME I, 418
Kļūdu labojums:
20095,2 = 20095,4
Avots: ME I, 418