čukstēt
čukstêt, čũkstêt [Nigr., Salisb., Ruj. n. U., čùkstêt 2 Kl.], -u, -ēju,
1) intr., flüstern:
Sprw. kas čukst, tas me̦luo. lakstīgala čukst St.;
2) tr., viņas čukstēja brīnuma stāstus Vēr. II, 1373; mit abhäng. Inf.: tē̦vs ar māti čukstēja kaut sivēniņu BW. 13823. Refl. -tiês, unter sich flüstern:
spuoku pulki čaukst un čukstas. tē̦vs ar māti čūkstējās; kuo tie čūkst, kuo nečūkst BW. 13832, 2 var.
Kļūdu labojums:
13832,2 var. = 13823,2 var.
Avots: ME I, 418, 419
1) intr., flüstern:
Sprw. kas čukst, tas me̦luo. lakstīgala čukst St.;
2) tr., viņas čukstēja brīnuma stāstus Vēr. II, 1373; mit abhäng. Inf.: tē̦vs ar māti čukstēja kaut sivēniņu BW. 13823. Refl. -tiês, unter sich flüstern:
spuoku pulki čaukst un čukstas. tē̦vs ar māti čūkstējās; kuo tie čūkst, kuo nečūkst BW. 13832, 2 var.
Kļūdu labojums:
13832,2 var. = 13823,2 var.
Avots: ME I, 418, 419