I ķeģis,

1) die Krücke
Burtn., [Janš., Wolm.]: ar ķeģi jau uz kruogu nelēks Blaum. ;

2) der Hieb, Schlag:
viņš dabūja tādu ķeģi, ka tagad vēl žē̦luojas Peb., C.

Avots: ME II, 360

I ķe̦ģis,

1): auch Bersteln, Ermes, Lemb., N.-Peb., Serbig., Trik., Zögenhof (unbek. in Bērzgale, Dunika, Nikrazen, Saikava, Schnehpeln, Stenden, Windau); "kūjä Ronneb., "spieķis" Salis, Selg.; galvu atbalstīja uz līku ķeģīti Janš. Apsk. 1902, S. 17. - Schwers Unters. 63 erinnert an ndl. kegge "ein Keil".

Avots: EH I, 693

II ķeģis, Birkenzeisig (fringilla linaria) Natur. XXXVII ; Konv. ² 2319.

Avots: ME II, 360

II ķeģis: sarkankājainie ķeģi ... zvidzina sniega putām aplipušajuos pīlādžuos A. Jansons Burtnieks 1931, S. 30. Nach Sehwers Unters. 62 f. aus balt.- d. Kegge [echt deutsch?].

Avots: EH I, 693

III ķeģis (als Bezeichnung der Freier gebraucht) "?": liela pulka ķeģu jāja BW. 13441, 1.

Avots: ME II, 360