ķempa

ķe̦m̃pa,

1) der Haufe, Wirrwar:
kluči sagājuši vienā ķe̦mpā. puikas sakrita vienā ķe̦mpā (čupā). tur tīra ķe̦mpa (putra, juceklis) Serb.;

2) eine Handvoll
U.

Avots: ME II, 364


ķempa

ķe̦m̃pa,

2): ķe̦m̃pām vien deva teļam zâļu Seyershof.

Avots: EH I, 695