ķetna

ķe̦tna, die Tatze, Pfote Smilt.: Miškum e̦suot ķe̦tna laba LP. VI, 61. (suns) pārve̦lk ar ķe̦tnu pār ģīmi un atmuodina (aizmigušuo) LP. I, 81.

Avots: ME II, 371, 372


ķetna

ķe̦tna,

1): lācīšam laba ķ. BW. 2686, 11;

2) der hintere
(?) Teil einer Pflugschar Gold.: par lemesi sauc tikai pŗiekšējuo (tē̦rauda) daļu (asmeni); visa pārējā (čuguna) daļa, ar kuo sviež apkārt ve̦lē̦nu, ir ķ.

Avots: EH I, 698