ķeza

ķe̦za, ķeze,

1) Schmutz, schlechtes Essen
Kokn. n. U.; schmutziges Gerümpel U.; eine Pfütze; aneinanderhängendes Treibeis U.;

2) die Widerwärtigkeit,
[in Erlaa und N. - Peb. n. U. für puosts], das Malheur: viņš bija iekūlies ķe̦zā. nu reiz e̦smu nuo ķe̦zas laukā. ķe̦za ķe̦zas galā;

3) Zank, unklarer Streit, verwickelter Prozess
U.

Avots: ME II, 372


ķeza

ķe̦za, ‡

4) "?": es būt[u] smalki nemalusi..., kaut būt[u] tuo zinājusi, kādas ķe̦zas (Var.: ķauses, čuras) ēdējiņas BW. 19211, 1.

Avots: EH I, 698