ķika

ķika [so ist wohl statt Ulmanns ķiķa zu lesen], ķiķis, eine Weiberhaube U. [Nebst li. kyka dass. aus r. ки́ка "weiblicher Kopfputz".]

Avots: ME II, 379


ķika

ķika "?": ķ. gāja gārsās, kiķe̦lē̦ni pakaļ skrēja; k. lēja bļuodā, ķiķe̦lē̦ni - vē̦de̦rā Tdz. 37557 (aus Kapiņi).

Avots: EH I, 702