ķirkstêt, -u, -ẽju, = čir̃kstêt, zipen, zwitschern Spr., Etn. I, 34; kreischen (von Hühnern): kuo tu ķirksti? LP. VI, 483; [girren Manz. Lettus. Vgl. li. kìrksčioti "покрикивать", kirksė´ti "wiederholt kreischen."]

Avots: ME II, 384

ķirkstêt: quieken Auleja (mit ir̂): cūka ķirkst. tā sāka dziedāt ķirkstē̦dama Dünsb. Rīmes 2. gram. I, 89 (ähnlich 90); knarren Auleja (mit ir̂ ): rati braucuot ķirkst. priede ķirkst un ķirkst, bet muļķim izklausās, ka priede sacītu ... Pas. XII, 360.

Avots: EH I, 704