ļàudava [auch Arrasch, Drosth., N.-Peb.], ļaũdava [auch Nigr., Dond., Lautb. od. ļaũduva Tr.], gew. Demin. ļàudaviņa, ļaudavĩte BW. 29861, 1, ļaudeviņa 3498; 7987; ļauduviņa, ļauduvĩte 11433,

1) die Braut, junge Frau:
ļaudis sauca ļaudaviņu; kur tā tāda ļaudaviņa? es pasaucu līgaviņu, man atnāca līguodama BW. 22748. puķe, puķe, ruoze, ruoze, bāliņ, tava līgaviņa (Var.: ļauduviņa) BW. 281, 9; (2) ļàudava ² Kreuzb., die Schwiegertochter.] Wohl zu ļàudis; (zur Bed. vgl. etwa tàutu meita, tàutietis, sowie ļaudis 5],

Avots: ME II, 530, 531

ļàudava,

1): auch (mit àu ² ) Prl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 769