ļenkaris

[ļe̦nkaris, seltener ļankaris. Adv., schlaff, herabhangend, baumelnd: valgs stāv ļe̦nkaris; ruoka nuokarājas ļe̦nkaris; viņš iet kâ ļe̦nkaris ("grīļuodamies, nuoliekdamies uz vienu pusi") um Mitau.]

Avots: ME II, 536