ļergāt
ļe̦r̃gât, -ãju, schwatzen; scherzen PS. [Refl. -tiês,
1) streiten:
kuo nu sāc atkal ļe̦rgāties? Janš. Dzimtene 2 I, 376;
2) ļe̦r̃gâtiês Nigr., Ruj., ļè̦rgâties 2 Lis., Unsinn schwatzen.]
Avots: ME II, 538
1) streiten:
kuo nu sāc atkal ļe̦rgāties? Janš. Dzimtene 2 I, 376;
2) ļe̦r̃gâtiês Nigr., Ruj., ļè̦rgâties 2 Lis., Unsinn schwatzen.]
Avots: ME II, 538