ņagoties

[ņaguôtiês,

1) "ляскать, жвакать" Wid.; "mit langen Zähnen essen"
Wesselshof;

2) "tollen, lärmen":
kad jauni ļaudis sagājuši kuopā un skaļā balsī smejas un truokšņuo, tad saka:"kuo jūs tur ņaguojaties?" Grünh.)

Avots: ME II, 895