ņurdzēt

ņurdzêt, intr.,

1) wimmeln:
tur tik daudz sanākuši, ka ņurdz vien pa iekšu Gold.; vgl. ņudzêt;

[2) ņur̂dzêt
C., Lis., vom Geräusch, das in einen Sack geschūtfete Fische od. faute Kartoffeln verursachen Nötk.].

Avots: ME II, 906


ņurdzēt

ņurdzêt,

2): ein Schallverbum (von lautem Durcheinandersprechen)
Frauenb.: viss tirgus ņur̂dzēt 2 ņur̂dz 2 .

Avots: EH II, 116