šīlaikšìlàik(s) 2 (gesprochen šèilḕik(s) 2 ) Mar. n. RKr. XV, 139, Adv., um diese Zeit: rītu šīlaik es iešu pastaigāties. Enthält wohl den alten acc. s. masc. g. (li. šį̃) von šis.Avots: ME IV, 19