šķīstĩba,

1) die Reinheit, Sauberkeit
U.;

2) die Keuschheit
U.: sirds šķīstība. šķīstības bē̦rni nuodevās izlaidībām A. v. J. 1896, S. 318.

Avots: ME IV, 49

šķīstĩba,

2): schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 271).

Avots: EH II, 639