šķiesna

šķiêsna Kr., U., šķiesne Mag. IV, 2, 142, Demin. šķiesnīte V. Egl. JR. IV, 30, der feine Faden, der sich vom Flachs abteilen lässt, die Flachsfaser; eine Faser überhaupt; eine Stsähne;"eine Handvoll gekämmten Flachses" (mit iê ² ) Bauske: vērpiet, meitas, kunga linus pa vienai šķiesniņai! BW. 6966 (ähnlich: 25236, 7). māte auda zēģelīti linu šķiesnas (Var.: šķiedras) lasīdama 30871. meitiņām... šķiesnas (Var.: linu šķiedras) vien plivināja 12240, 1 var. laiviņas ze̦lta šķiesnam rakstītām zēģelēm Skalbe. jūk matu šķiesnas Plūd. Vēr. v. J. 1904, S. 547. Zu šķiêst.

Avots: ME IV, 53