šļaupsts

šļaupsts Jürg., Kreuzb., Plur. šļaupsti Wessen,

1) šļàupsts 2 Kl., die Abschrägung (an den Enden) eines Balkens:
"kuoka aizcirtums pie ce̦lma" Laud.;

2) der Giebel
Gr. - Buschh. (mit àu 2 ), Memelshof, die spitze Giebelwand am Hausboden Bielenstein Holzb. 32; die Querhölzer, die die Sparren verbinden Warkl.: tagad ustabām galus aizsit ar dēļiem, seņāk taisīja šļaupstus Gr. - Buschh. māja gatava, jāaizsit tik vēl šļaupsti Memelshof.

Avots: ME IV, 67, 68


šļaupsts

šļaupsts,

1): auch (mit àu 2 ) Saikava;

2): "dēlis, kuo piesit cisu jumta galā pie kārtīm, lai vējš neizjauc jumtu" (mit àu 2 ) Warkl.

Avots: EH II, 644