I šņàukt (li. šniaũkti KZ. LII, 293 "schnupfen" Leskien Abl. 312), -cu, schnauben, schneuzen U.: de̦gunu. šņaucams tabaks, Schnupftaback U.: jāiesvaida ar salda sviesta un šņaucama tabaka maisījumu Etn. II, 10. Zu šņūkt, šņukurs u. a.

Avots: ME IV, 93

I šņàukt, ‡

2) "strauji sist" Seyershof: nem žagaru un šņaûc ² vienreiz tam puikam! ‡ Subst. šņàucẽjs, ein (Tabak) Schnupfender:
tabaciņu šņaucējiņš BW. 1641.

Avots: EH II, 652