šausmīgs
šaũsmîgs Iw., (mit àu) C., (mit âu 2 ) Kl., schaurig Kurl. n. U.: viņas izskats bija tiešām šausmīgs MWM. X, 577. Subst. šausmîgums, Schaurigkeit, Schauerlichkeit: skaistums un kluss šausmīgums Vēr. I, 1166, nuojaudis viņas (ziņas) patiesīgumu un šausmīgumu Vārpas 12.
Avots: ME IV, 8
Avots: ME IV, 8