šmudzinât,

1) "?": puiši, caunu dzītu, ne vāveŗu šmudzinātu (Var.: vāveruot) BW. 30464, 4;

2) = smudzinât.

Avots: ME IV, 86

šmudzinât,

2): š. kam gar acīm pāte̦gu vai žagaru (aiz dusmām) Frauenb.; ‡

3) "penterēt (diegus, valgu)" Wolmarshof.

Avots: EH II, 649