I šudît Drosth., Erlaa, Fest., Linden (in Livl.), N.-Peb., Nötk., Schujen, -u (Fest.) od. -ĩju, -ĩju,

1) = sudît 1: tē̦vs šudī pīpi pa visiem kaktiem Drosth. u. a. kuo nu šudi un grābsti? kas pa˙galam, tas pa˙galam Fest. suns šudī (pē̦das) Erlaa u. a.;

2) = sudit 2: meita šudī uz klēti un atpakaļ Nigr. Refl. -tiês,

1) = šudît 1 Drosth., N.-Peb., Schujen, Serben: kuo tu šudies tur pa paspārnēm? N.-Peb.;

2) sich verirren, abhanden kommen
Erlaa;

3) = šubîtiês: kāja šudījās un es pakritu Druw.;

4) = šudît 2.

Avots: ME IV, 104, 105

I šudît, Refl. -tiês,

4): sich eilig bewegen, hin und her laufen
Wolmarshof.

Avots: EH II, 657

II šudît, antreiben: š. suni Bers. Refl. -tiês, zur Eile sich und andere antreiben: viņš visu laiku šudījās uz iešanu, un nu pats kavējas Bers.

Avots: ME IV, 105

III šudît "grūst, duot uz vairāk pusẽm".

Avots: ME IV, 105

III šudît: "ātri bāzt" Wolmarshof: šudī nu ruoku piedurknē iekšā!

Avots: EH II, 657