švīdinât "?": vilnānītes, ar kuo avis švīdināt (hin und her schwenkend scheuchen ?) BW. 29082, 1 und 4.

Avots: ME IV, 118

švīdinât: hin und her schwingen Druw.: mušas gaiņādams, zirgs švīdina asti.

Avots: EH II, 662