švīksts,

1) Geraschel: izdzirda vieglu drānu švīkstu Turg. Pav. ūd. 82;

2) auch švīkstiens, hörbar ausströmender Dampf
(tvaika katls izlaida tādu švīkstu); = bezdējiens Vīt.

Avots: ME IV, 119

švīksts,

1): š. (mit ĩ) ruodas rīksti vīcinuot Schujen; von andern Lauten:
(vedējs) laida caur zuobtem garu švīkstu, kam vajadzēja luopu nuomierināt Jauns. Sliņķu virsnieks 189. iesitās ausīs strīķa švīksti A. Brigadere Sk. v. 286;

2): "bezdējiens" (mit ĩ) Nötk.; ‡

3) "kas švīkstina (piem., be̦zd)" (mit ĩ) Nötk.

Avots: EH II, 662