žūžināt
žūžinât,
1) freqn. zu žũžuôt, (ein Wiegenlied singend) einschläfern
U., einlullen (mit ũ ) AP., Bauske, Lems., Ruj., Salis, Trik., (mit ù 2 ) Bers., Sessw.: kad es viņu mīlināšu, tad viņš mani žūžinās BW. 6767;
2) "?": viņš sāka žūžināt par savu nākuotni V. Eglītis Zilā cietumā 71.
Avots: ME IV, 838
1) freqn. zu žũžuôt, (ein Wiegenlied singend) einschläfern
U., einlullen (mit ũ ) AP., Bauske, Lems., Ruj., Salis, Trik., (mit ù 2 ) Bers., Sessw.: kad es viņu mīlināšu, tad viņš mani žūžinās BW. 6767;
2) "?": viņš sāka žūžināt par savu nākuotni V. Eglītis Zilā cietumā 71.
Avots: ME IV, 838