žarbīties
žarbîtiês,
1) mit Mühe, ungeschickt (auf einen Baum) steigen, klettern
(mit ar̂ 2 ) Blieden, Luttr., N. - Autz, Ruba;
2) "scharren":
mežā dzimis, mežā audzis, mājās nācis žarbīties (Var.: kārpīties) Bielenstein Holzb. 492. Vgl. žārbīt(ies).
Avots: ME IV, 789
1) mit Mühe, ungeschickt (auf einen Baum) steigen, klettern
(mit ar̂ 2 ) Blieden, Luttr., N. - Autz, Ruba;
2) "scharren":
mežā dzimis, mežā audzis, mājās nācis žarbīties (Var.: kārpīties) Bielenstein Holzb. 492. Vgl. žārbīt(ies).
Avots: ME IV, 789