I žeiris, Demin. žeĩrīties Karls.,

1) = zeiris, ein beim Bierbrauen benutzter Bottich Bers., Dricēni, Kalz., Lös., Makašēni, Meiran, N. - Peb., Stirniene, Vīt., Warkl., (mit eĩ ) AP., C., Horstenhof, Jürg., Nötk., Palzmaŗ PS., Ramelshof, Ronneb. - Neuhof, (mit èi ² ) Plm. n. RKr. XVII, 87, Adl., Alswig, Domopol, Geistershof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kl., Kreuzb., Lis., Lubn., Meiran, Meselau, N. - Schwanb., Odsen, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., (žeiris) Selsau: ieber iesalu žeirī! Lubn. es ar savu līgaviņu zem žeirīša (Var.: kubula) bučuojuos BW. 19481 iesals žeirē, alus te̦k ārā RKr. VII, 59. žeiris pa ciešu, maz te̦k; pataisi nu žeiri lielāku, ātrāk nuotecēs! N. - Peb. kubuls rūga, žeiris (Var.: žeirs) te̦k BW. 34661 var. palīdz, dievs,... alus brūveŗam: kubulam augsti rūgt, žeirim (Var.: žeiram, zeijai) lē̦ni nuotecēt 19769, 1. plika plaka, karašiņa, čura, čura, žeirīti! 15891, 3;

2) ein Säufer
AP., Wid., Vīt.;

3) ein weinerlicher Mensch
Wid., Neugut;

4) ein Kind, das ins Bett nässt
Vīt.;

5) eineŗ der unvorsichtig"mit Wasser (od. einer anderen Flüssigkeit) umgeht, hier und da ausgiesst
usw. Druw.

Avots: ME IV, 802

II žèiris ² Mar., wer sich unruhig bewegt, gestikuliert: žeiri, vai beigsi platīties? Mar. n. RKr. XV, 146, Mahlup.

Avots: ME IV, 802

III žèiris ² Sauken, Sonnaxt "ein Häkchen an der Spinnradspule": ratiņa spuoles ass diviem spārniņiem ir (daudzi) žeiŗi dzijas regulēšanai: kad dzija sakrājusies vienā vietā vairumā, tad tuo uzme̦t uz cita žeirīša.

Avots: ME IV, 802