žibniciņa

žibniciņa, = zebenieks I 1 (?): ak tu manu brāleliņ, kâ e̦ze̦ra pureniņ! atvedies vedekliņu kâ ve̦cuo zibniciņu BW. 21171. Ein Lituanismus; vgl. li. žibinỹkas "tarbelė abrakui" bei Būga KSn. I, 124.

Avots: ME IV, 808