žultīgs
žulˆtîgs, = žulˆtaîns, Galle enthaltend, gallig St.; gallenbitter Wellig n. U., Nötk.; gehässig Burtn., Drosth., Kalz., Lubn.: žultīgs cilvē̦ks,
a) Gelbsüchtiger
Peddeln, Stockm.;
b) ein gehässiger Mensch.
ellīgi žultīgs cilvē̦ks! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 101. žultīga seja Turg. Muižn. per. 64. žultīgs sarkasms Vēr. II, 742.
Avots: ME IV, 831
a) Gelbsüchtiger
Peddeln, Stockm.;
b) ein gehässiger Mensch.
ellīgi žultīgs cilvē̦ks! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 101. žultīga seja Turg. Muižn. per. 64. žultīgs sarkasms Vēr. II, 742.
Avots: ME IV, 831