ālet [wohl mit kurzem und betontem e],Interjektion, mit der Hunde gehetzt werden;zemnieks sauc: Duksi, Kranci,... ālet, ālet! BW. V, S. 226; vgl. alet, aletes.
ķĩkala, die Gafferin [?], ein minderwertiges Frauenzimmer N. - Bartau: pie luodziņa ķīkaliņa gaida sava bāletiņa BW. 18978. kas bij kāda ķīkaliņa 19774, 2. visiem bija labas sievas, man tik tāda ķīkaliņa (ķīkājiņa 27264): nav saulīte uzlē̦kusi, jau ķīkala druviņā N. - Bartau BW. 18930, 21780.