ārējs
ârẽjs, äusserlich: ārēja kultūra A. XX, 679. ārējā pasaule, die Aussenwelt, Vēr. II, 416, = ārpasaule.
Avots: ME I, 242
Avots: ME I, 242
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ārējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ārējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
kārējs
kãrẽjs [li. korė̕jas "вѣшатель"],
1) der Henker;
2) ein böser Geist, der die Menschen erhängt:
ir ļauni gari, kas ap pusdienas laiku nuokaŗuot cilvē̦kus. reiz tâ viens kungs kritis kārējam naguos LP. VII, 62. putnu kārējs, der Vogelfänger JU. - kãrẽjiês, wer sich arhängt: šai pašā brīdī kārējies nuonācis zemē LP. V, 76.
Avots: ME II, 195
1) der Henker;
2) ein böser Geist, der die Menschen erhängt:
ir ļauni gari, kas ap pusdienas laiku nuokaŗuot cilvē̦kus. reiz tâ viens kungs kritis kārējam naguos LP. VII, 62. putnu kārējs, der Vogelfänger JU. - kãrẽjiês, wer sich arhängt: šai pašā brīdī kārējies nuonācis zemē LP. V, 76.
Avots: ME II, 195
pārējs
pãrẽjs, übrig, übriggeblieben: nuo pārējās naudas nuopirka bē̦rniem maizi Latv. kamē̦r viens puisis strādā, tikām abi pārējie var atpūsties Etn. IV, 54. pārējuo laikupavadījuši kruogū III, 172.
Avots: ME III, 155
Avots: ME III, 155
pārpārējs
vārējs
vispārējs
Šķirkļa skaidrojumā (4)
ārīgs
ârîgs,
1) geckenhaft, extravagant, ausser sich:
viņš tāds ārīgs, er ist extravagant. kad viņš tuo dzirdēja, tad viņš bija ārīgs, war er ausser sich (vor Wut);
2) ārīgs uz (von unersättlicher Grier), verpicht auf:
meita ārīga uz puišiem; zirgs ārīgs uz auzām;
3) ārīgs für ârẽjs, äusserlicht:
ārīgs st. ārējs spuožums, der äussere Glanz;
4) n. Etn. III, 145 ārīgs tīrums, mežs = ārējs od. āra t. m., ein Feld, ein Wald, wo guter Boden ist, wo schönes Gras, Laubbäume wachsen.
Dasselbe bedeutet ârîgsnêjs tīrums, mežs.
Avots: ME I, 242, 243
1) geckenhaft, extravagant, ausser sich:
viņš tāds ārīgs, er ist extravagant. kad viņš tuo dzirdēja, tad viņš bija ārīgs, war er ausser sich (vor Wut);
2) ārīgs uz (von unersättlicher Grier), verpicht auf:
meita ārīga uz puišiem; zirgs ārīgs uz auzām;
3) ārīgs für ârẽjs, äusserlicht:
ārīgs st. ārējs spuožums, der äussere Glanz;
4) n. Etn. III, 145 ārīgs tīrums, mežs = ārējs od. āra t. m., ein Feld, ein Wald, wo guter Boden ist, wo schönes Gras, Laubbäume wachsen.
Dasselbe bedeutet ârîgsnêjs tīrums, mežs.
Avots: ME I, 242, 243
brašums
brašums, Stattlichkeit, Tüchtigkeit: ārējs brašums. vairāk spē̦ka un brašuma Vēr. II, 604.
Avots: ME I, 325
Avots: ME I, 325