ārdīklasārdīklas (unfer ā`rdeklis): Sing. ãrdîkla 2 Dunika: mē̦tādama... savu ārdīklu Azand. 26 (neben dem acc. pl. ārdīklas 25).Avots: EH I, 194
ārdeklisā`rdeklis Golg., ā`rdîklis Wolm., ārdīklas Grob., Mistgabel mit zwei Zinken, mit der man auf dem Acker den Dünger ausbreitet (ārda). iet kā ārdeklis, stossend, zerstörend C., Smilt.Avots: ME I, 241
šķārdīkla‡ šķārdīkla "?": mēs (im Munde von Mädchen) tik vieglas šķārdīklas Janš. Līgava I, 390.Avots: EH II, 629