ārsala
ārsala, böses od. mutwilliges Weib, wütende Kuh Selb. n. Etn. IV, 65. [Zu li. aršùs "heftig", aršýtis "zornwütig toben", as. irri "zornig" u. a. bei Walde Wrtb. 2 258.]
Avots: ME I, 244
Avots: ME I, 244
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ārsala' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ārsala' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
dubens
pārlauzt
pãrlaûzt (unter pãrlaûzît), ‡
2) p. vārdu, sein Wort brechen:
jis ni˙kad nepārlauz[ī]s sava vārda Pas. IX, 201. Refl. -tiês, ‡
2) "?": (Pieterītis) pārsalauza par sē̦tmali pēc meitiņu dzīdamies Tdz. 57399.
Avots: EH XIII, 205
2) p. vārdu, sein Wort brechen:
jis ni˙kad nepārlauz[ī]s sava vārda Pas. IX, 201. Refl. -tiês, ‡
2) "?": (Pieterītis) pārsalauza par sē̦tmali pēc meitiņu dzīdamies Tdz. 57399.
Avots: EH XIII, 205
pārsalt
pārsalt
pãrsalˆt, intr.,
1) über-, befrieren:
pļava, upe pārsāluse ar le̦du. [drīz Juodupe pārsāls, tad varēs ar slidām skriet Veselis Saules kapsē̦ta 164.] pirmais sniegs vēl pārsalā Stari. Fig.: viņa dvēsele pārsaluse ar saltu spītību Vēr. II, 523;
2) vom Frost ganz und gar durchdrungen werden:
pārsala jūriņa līdz dibe̦nam, vgl. BW. 13282, l;
3) übermässig frieren, ganz erfrieren:
bē̦rni pārnāca pārsaluši mājā.
Avots: ME III, 173
1) über-, befrieren:
pļava, upe pārsāluse ar le̦du. [drīz Juodupe pārsāls, tad varēs ar slidām skriet Veselis Saules kapsē̦ta 164.] pirmais sniegs vēl pārsalā Stari. Fig.: viņa dvēsele pārsaluse ar saltu spītību Vēr. II, 523;
2) vom Frost ganz und gar durchdrungen werden:
pārsala jūriņa līdz dibe̦nam, vgl. BW. 13282, l;
3) übermässig frieren, ganz erfrieren:
bē̦rni pārnāca pārsaluši mājā.
Avots: ME III, 173