Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ātenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ātenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
jāteniski
jâteniski,
1): sēdēt uz zirga j. AP., Ramkau; ‡
2) j. braukt Diet., halbspur fahren, d. h. so, dass eine Hervorragung oder ein tiefes Geleise zwischen den Rādern bleibt;
‡
3) j. šūt BielU., Frauenb., überwendlich nähen (so, dass der Faden sich um den Saum windet).
Avots: EH I, 561
1): sēdēt uz zirga j. AP., Ramkau; ‡
2) j. braukt Diet., halbspur fahren, d. h. so, dass eine Hervorragung oder ein tiefes Geleise zwischen den Rādern bleibt;
‡
3) j. šūt BielU., Frauenb., überwendlich nähen (so, dass der Faden sich um den Saum windet).
Avots: EH I, 561
jāteniski
jāteniskis
klātenis
nātenis
nâtenis, ein Schimpfwort für einen Schwächling Bers. n. Etn. IV, 148; ein schwaches, weisses Pferd Aps., Matk.
Avots: ME II, 702
Avots: ME II, 702
plāteniski
plãteniski Mesoten, Gr.-Sessau, plātiski Golg., mit der Fläche, auf der Fläche U., mit der flachen Seite, "ar platuo pusi": drānu plāteniski izklāt Grünh. mazuo galda plātni var nuolaist plāteniski Dz. V. kad miltainu iebāž mutē un izve̦lk tuo caur tad klijas gul plāteniski uz pirksta Mesoten. ar līneālu plātiski mit der Fläche des Lineals schlagen Oppek. n. U. Zu plãtît, li. plõtis "die Breite"?
Avots: ME III, 331
Avots: ME III, 331
pusnātenis
pusnâtenis "ein Gewebe aus Wolle und Baumwolle" Vank., Halbleinwand, "aude̦kls, kam nātni ve̦lki un vilnāni audi" Vīt., Grundsahl, Bers., Sessw.: māte alkšņu pieplē̦suse, pusnāteņus nuovārīj[u]se BW. 20555. māte tuo bija izvadījuse pa skuolu; audinādama tam pusnāteņus Druva II, 520.
Avots: ME III, 431
Avots: ME III, 431
stātenis
Šķirkļa skaidrojumā (3)
šebiski
uzklātene
uzklātene od. *uzklātenis, ein Kopftuch: maza man galviņa,... lai pē̦rk mazu uzklāteni (Var.: galvas autu) BW. 24242 var.
Avots: ME IV, 342
Avots: ME IV, 342
uzskriet
uzskrìet,
1) (hin)auflaufen:
uzskrējis kalnā LP. VI, 154. uzskrien pūpēdī V, 259. virsum uz kalna uzskrēja Pas. VI, 389. kaudzē siltums augsti uzskrējis Mazvērs. Lopkop. 3, 96. Ješka viņam uzskrēja jāteniski virsū Krišs Laksts 20;
2) (hin)auffliegen
LKVv.;
3) umherlaufend sich einfinden:
tik šad un tad (vilki) uzskrien nuo citurienes Janš. Mežv. ļ. I, 185 (ähnlich 349);
4) kommen über (einen), anwandeln, anfallen:
nesapruotu, kas tev atkal uzskrējis Purap. Kkt. 108.
Avots: ME IV, 379
1) (hin)auflaufen:
uzskrējis kalnā LP. VI, 154. uzskrien pūpēdī V, 259. virsum uz kalna uzskrēja Pas. VI, 389. kaudzē siltums augsti uzskrējis Mazvērs. Lopkop. 3, 96. Ješka viņam uzskrēja jāteniski virsū Krišs Laksts 20;
2) (hin)auffliegen
LKVv.;
3) umherlaufend sich einfinden:
tik šad un tad (vilki) uzskrien nuo citurienes Janš. Mežv. ļ. I, 185 (ähnlich 349);
4) kommen über (einen), anwandeln, anfallen:
nesapruotu, kas tev atkal uzskrējis Purap. Kkt. 108.
Avots: ME IV, 379