Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'āzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'āzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

aizāzēt

àizâzêt, foppend verscheuchen, wegbekommen: a. kuo pruojām.

Avots: EH I, 7


āzēt

âzêt, - ēju Smilt., tr., geisseln, durchhecheln: daudzas nuo šinīs gabaluos āzē̦tām muļķībām mainījušas savu seju Vēr. II, 867. Refl. - tiês, streiten, zan ken: kuo tu te ar visiem āzējies? Serb. Von âzis.

Avots: ME I, 245


brāzēt

brāzêt, refl. - tiês, intr., stürmen, brausen, tosen: auka sacē̦lusies un brāzējusies kuokuos LP. VII, 991.

Avots: ME I, 329



gāzēt

‡ *gâzêt, erschlossen aus nùogâzêt.

Avots: EH I, 390



izāzēt

[izâzêt, ausnarrieren, durchhecneln.]

Avots: ME I, 714


izpāzēt

izpāzêt: auch (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH I, 470


izpāzēt

izpāzêt, eine Rinne (pāze) herstellen, ausrinnen Bielenstein Holzb. 15.

Avots: ME I, 778


noāzēt

nùoāzêt, tr., durchprügeln; auslachen, schmähen: es viņu krietni nuoāzēju Wid.

Avots: ME II, 758


nogāzēt

nùogazêt, tr., ab-, durchprügeln: vīrs... sievu krietni nuogazējis Etn. IV, 171; vgl. nùogâzêt. nùogãdât, nùogâzêt.

Avots: ME II, 784


nogāzēt

nùogâzêt C., durchprügeln. [nùogāzît,

1) mehrfach od. wiederholt bestreuen:
n. tīrumu ar mē̦sliem Kl.;

2) (mit â 2 ) durchschimpfen
Ruj.]

Avots: ME II, 784


nosprāzēt

II nùosprâdzêt, = nùosprâdzinât: nuosprādzējis kustuoņus Pas: XV, 201; Segew.

Avots: EH II, 89


paāzēt

[paāzêt, ein wenig foppen, aufziehen: puisis saimnieku drusku paāzēja Bauske. Refl. -tiês, einander ein wenig foppen]

Avots: ME III, 5


pāzēt

pãzêt: auch (mit à 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., Kalupe, Oknist; "ausfasern" ME. III, 191 zu verbessern in "ausfasen" n. Zēvers IMM. 1931 I, 286.

Avots: EH XIII, 218


pāzēt

pãzêt N.- Peb., pàzêt 2 Kr., Warkh., Gr.-Buschhof, ausfasern, ausrinnen St.

Avots: ME III, 191


rāzēt

rãzêt, Refl. -tiês: bargs ar darbu rāzējās Tdz. 40963.

Avots: EH II, 362


rāzēt

rãzêt, -ẽju, phantasieren (in Krankheit) Kremon n. U.; spielen, scherzen PS. Refl. -tiês, rasen (hierauf beruhend), grassieren U., Freiziņ; faseln N.-Sessau n. U.: kuo nu rāzējies! A. v. J. 1898, S. 296. kas tad nu par rāzēšanuos! MWM. VII, 3. ļaunas dvēseles rāzējas Apsk. v. J. 1903, S. 131.

Avots: ME III, 500


sapāzēt

sapàzêt 2 Oknist, ausrinnen (?): s. baļķes.

Avots: EH XVI, 434


uzāzēt

uzâzêt, foppen, zum Besten haben: uzāzē viņu vēl drusku!

Avots: ME IV, 316

Šķirkļa skaidrojumā (1)