Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čīku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čīku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

čīku

čĩku, Interj. zur Bezeichnung eines knarrenden Geräusches: čīku, čīku dzirnutiņas BW. 8983. čīku, čīku, grabu, grabu, kas pa mežu brikšķināja BW. 2282. pijuoles, plēšiņas iet čīku, čīku. [Vgl. cīku 1.]

Avots: ME I, 416

čīkutiņš

čīkutiņš, (verächtliche Bezeichnung eines jungen Burschen), der Knarrer: jaunmuižnieki, čīkutiņi, trīs vienā ķēvītē BW. 12882.

Avots: ME I, 416

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

čīkoņa

čīkuoņa,

1) ein Geräusch
Fest.: klausīties čīkuoņā; [wohl zu čĩkât];

[2) nach Siliņ u. a. sei č. ein Mensch
od. Gegenstand, der čīkst].

Avots: ME I, 416

pačīkoties

pačīkuôtiês,

1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;

[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].

Avots: ME III, 14

Šķirkļa skaidrojumā (4)

briku

briku, Interj., in Verbindung mit braku (s. dies): iet kažuoki briku braku; brĩku dagegen zur Bezeichnung eines länger andauernden Knarrens: viņš brauca čīku, brīku Latv.

Avots: ME I, 332

čika

čika, Interj. zur Bezeichnung eines knarrenden Geräusches: čika, čika (var.: čiga, čiga; čigu, čigu; čīku, čīku od. ķiku, ķiku) kamaniņas, ve̦cuo vežu purviņā BW. 31510, 2.

Avots: ME I, 412

čīkāt

čĩkât, -āju, čīkuot, fiedeln. [Vgl. cīkuot 1.]

Avots: ME I, 415

grabu

grabu, graba, Interj., rasselnd, raschelnd, grabbelnd, klappernd: čīku, čīku, grabu, grabu, kas mežā grabinās? BW. 30550, 4. griba, graba kažuociņš 18590. Oft in negierter Verbindung mit čiku, čaku, čabu, nicht raschelt es, nicht grabbelt es, es ist mäuschenstill: viņš aizbraucis, ka ne čiku, ne grabu LP. VI, 323. viss bija klusu un mierīgi, ne čika, ne graba. ne čabu, ne grabu, lab˙rīt pie luoga Bielenst. Rätsel No 894 ("das Licht").

Avots: ME I, 635, 636