Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čakarēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čakarēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizčakarēt

àizčakarêt,

1) stochernd, wühlend, schürend entfernen, forttreiben:
a. ar kruķi uogles krāsnī uz dibe̦nu Lems. a. vēžus uz uotru malu Trik. aizčakarējis īle̦nu aiz skapja;

2) stochernd, wühlend, schürend zustopfen, verstopfen:
a. caurumu Stenden. ar kārti pa dīķi čakarē̦dams aizčakarējis pumpi C.;

3) anfangen zu stochern:
a. luopam vīveles Bauske;

4) fassen, ergreifen:
ar kruķi aizčakarē (krāsnī) kāpuostu puodu un izvelc laukā! Memelshof. ar kārti aizčakarē ābuolu un nuorauj ebenda;

5) stecken bleiben:
puisis nezin kur aizčakarējis.

Avots: EH I, 15


apčakarēt

apčakarêt, von allen Seiten durchstöchern, durchwühlen, -schüren: a. e̦ze̦ru (beim Krebsen), uotra kabatas, ugunskuru.

Avots: EH I, 76


čakarēt

čakarêt, -ēju, tr., stochern, wühlen, schüren: tie varēja gaļas bļuodu līdz dibināt čakarēt BW. 19358. Refl. -tiês, mit dem Stochern, Wühlen beschäftigt sein: kuo tu te čakarējies? vecīte bija pie ugunskura ar savu pipīti čakarējusies Lautb.

Avots: ME I, 401


izčakarēt

izčakarêt

5) (stochernd) herausstehlen
Warkl.: i. visas zivis nuo tīkla. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge stochern (wühlen): izčakarējuos kādu stundu Jürg. u. a.

Avots: EH I, 438


izčakarēt

izčakarêt, tr.,

1) ausstochern:
zuobus. izčakarē labi krastus, lai iet vēži un zivis dukurī Kand.;

2) auseinanderwühlen, gründlich schüren:
uogles, krāsni;

3) stechend zerstören:
putnu ligzdas Kand.;

4) einen ungünstigen Tausch machen, leichtsinnig verschleudern:
saimnieks savu jaunuo zirgu izčakarējis.

Avots: ME I, 722


nočakarēt

nuočakarêt Strasden "sadurstīt" (zerstechen): ar žagariem dikti nuočakarē ruokas.

Avots: EH II, 36


pačakarēt

pačakarêt(iês), wühten, etwas stochern: pačakarēt pīpi, krāsni. pāčākarē krastu, lai vēži nāk ārā! Kand.

Avots: ME III, 13


pačakarēties

pačakarêt(iês), wühten, etwas stochern: pačakarēt pīpi, krāsni. pāčākarē krastu, lai vēži nāk ārā! Kand.

Avots: ME III, 13


pārčakarēt

pãrčakarêt, tr., noch einmal wühlen, schüren, stochern, stochernd untersuchen: krāsni.

Avots: ME III, 152


sačakarēt

sačakarêt,

1): kad zuobus sačakarē ar adatām, tad tie sāp Orellen;

2): lange und energisch suchend zusammensuchen
Orellen.

Avots: EH II, 400


sačakarēt

sačakarêt,

1) sačokarêt Dond., tr., durchstochern ; zusammenschüren ; durchwühlen: kad ausis, zuobus sačakarē ar matadatu, tad sāk sāpēt Ahs. n. RKr. XVII, 49. sačakarē malku krāsnī, lai de̦g! ebenda. sačakarēt krāsni. viss sačakarē̦ts, samaisīts Naud.;

2) aufsuchen, zusammensuchen, ausfindig machen:
viņš miestiņā bija sačakarējis un nuopircis sev . . . skapi Seibolt.

Avots: ME III, 604


uzčakarēt

uzčakarêt,

1): stochernd etwas auffinden
Orellen. ‡ Refl. -tiês,

1) = uzrausties Zögenhof: u. siena pantā;

2) sich auffüttern
Siuxt: nu jau viņš uzčakarējies (ē̦zdams kļuvis brangāks).

Avots: EH II, 720


uzčakarēt

uzčakarêt,

1) stochernd, wühlend an die Oberfläche geraten lassen, das Unterste zuoberst kehren:
uzčakarēt zemi, uogles, slīkuoni ūdenī, asinis zuobuos;

2) (in kurzer Zeit) aufmästen:
luopu Siuxt.

Avots: ME IV, 322

Šķirkļa skaidrojumā (1)

čakarnica

čakarnica, eine, die wühlt, stochert: č. tautu meita čakarēt čakarēja BW. piel. 2 25195, 2.

Avots: EH I, 283