aizčakstēties
‡ àizčakstêtiês, aufrascheln, eine ganz kurze Zeitlang rascheln, knistern: kas tur aizčakstējās? Jürg.
Avots: EH I, 15
Avots: EH I, 15
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'čakstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'čakstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
čakstēt
čakstêt
1): ē̦d, ka čakst vien Ramkau. aita tâ guļ, ka ne˙maz nečakst (d. h. ganz geräuschlos)
Salis;
3): bē̦rns nedrīkstēja pie galda nemaz č. (sprechen)
Seyershof.
Avots: EH I, 283
1): ē̦d, ka čakst vien Ramkau. aita tâ guļ, ka ne˙maz nečakst (d. h. ganz geräuschlos)
Salis;
3): bē̦rns nedrīkstēja pie galda nemaz č. (sprechen)
Seyershof.
Avots: EH I, 283
čakstēt
čakstêt [cakstēt Für.], intr.,
1) rascheln, knistern:
krīt lapiņa čakstē̦dama BW. 18771. lai salmiņi nečakstēja 12557, 1 (Var.: nečabēja). ābuoli krita čakstē̦dami maurā A. XX, 652. kas salmuos nečakst? (Rätsel);
2) ticken:
pulkstenis čakst A. XXI, 479;
3) von der Stimme mancher Tiere und Menschen [viel und schön reden
Oppek. n. U.]: žagata čakst, die Elster schmatzt, schnattert; bē̦rni čakst, die Kinder plaudern;
[4) sich regen U.].
Vgl. etwa li. čiakšnóti "schmatzen" [und čekščióti "кричать (о птицах)"].
Kļūdu labojums:
18771 = 13771
Avots: ME I, 401, 402
1) rascheln, knistern:
krīt lapiņa čakstē̦dama BW. 18771. lai salmiņi nečakstēja 12557, 1 (Var.: nečabēja). ābuoli krita čakstē̦dami maurā A. XX, 652. kas salmuos nečakst? (Rätsel);
2) ticken:
pulkstenis čakst A. XXI, 479;
3) von der Stimme mancher Tiere und Menschen [viel und schön reden
Oppek. n. U.]: žagata čakst, die Elster schmatzt, schnattert; bē̦rni čakst, die Kinder plaudern;
[4) sich regen U.].
Vgl. etwa li. čiakšnóti "schmatzen" [und čekščióti "кричать (о птицах)"].
Kļūdu labojums:
18771 = 13771
Avots: ME I, 401, 402
iečakstēties
ìečakstêtiês,
[1) raschelnd ertönen:
kaut kas iečakstējās Ruj.;]
2) schmatzend sich äussern:
"un kas man par tuo būs?"ciemiņš uz˙reiz iečakstējās A. XX, 212.
Avots: ME II, 7
[1) raschelnd ertönen:
kaut kas iečakstējās Ruj.;]
2) schmatzend sich äussern:
"un kas man par tuo būs?"ciemiņš uz˙reiz iečakstējās A. XX, 212.
Avots: ME II, 7
izčakstēt
‡ izčakstêt,
1) = izčaukstêt; izčākstêt Druw.;
2) misslingen
Druw.: viņam izčakstēja nuoduoms iegūt mūsu ganības.
Avots: EH I, 439
1) = izčaukstêt; izčākstêt Druw.;
2) misslingen
Druw.: viņam izčakstēja nuoduoms iegūt mūsu ganības.
Avots: EH I, 439
nočakstēt
nùočakstêt, intr., eine kurze Weile rascheln, ticken: niedres vien nuočakstēja BW. 13611, 5. nuočakstē̦dami kauli nuokrita pie citiem skeletiem Vēr. II, 4. viņš nuočakstēja kâ aizsmacis sienas pulkstenis A. XX, 212.
Avots: ME II, 769
Avots: ME II, 769
uzčakstēt
uzčâkstêt, sich mit einer dünnen Eisschicht bedecken (perfektiv): dubļu ieduobumuos ūdens ir mazliet uzčākstējis, bet lielākā pančkā tīri vaļīns Vīt.
Avots: ME IV, 322
Avots: ME IV, 322
Šķirkļa skaidrojumā (2)
čākstēt
čãkstêt, -u, -ēju, intr.,
1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];
2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;
3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;
4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]
Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;
Avots: ME I, 408
1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];
2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;
3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;
4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]
Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;
Avots: ME I, 408
pačkstēt
pačakstêt, intr., tr., ein wenig rascheln, schwatzen: viņš mīl pačakstēt tīrus me̦lus MWM. VI, 492.
Avots: ME III, 13
Avots: ME III, 13