Paplašinātā meklēšana

čakstiņš,

1): auch Salis; "mazs meža putniņš, kas čakstina" Dond.; ‡

2) ein Küchlein, das eben ausgekrochen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Küchel").

Avots: EH I, 283

čakstiņš, čakstītis, der Steinschmätzer (saxicola oenanthe) Natur. XXXVII, 144. [Zu čakstêt 3.]

Avots: ME I, 402

čīčakstiņš, der Steinschmätzer Sassm.; [vgl. čakstiņš].

Avots: ME I, 415

‡ čakstins Kalz., Lubn. u. Meiran n. Fil. mat. 26, Warkl., = čakstiņš; = čakste Oknist.

Avots: EH I, 283

‡ čaksts,

1) = čakstiņš 1 Druw.;

2) "?": kâ č. visu izčakstina AP.

Avots: EH I, 283

‡ čīčakšis NB., ein gewisser Vogel. Vgl. čīčakstiņš.

Avots: EH I, 292

‡ izčakstinât,

1) ausschwatzen:
kâ čaksts visu izčakstina AP., Jürg.;

2) schmatzend ausfressen
AP., PV.: sivē̦ns izčakstinājis visas iebē̦rtās auzas Nautrēni; das Beste sich aussuchend; liederlich aus(fr)essen N.-Peb., Sessw.;

3) (Heu oder Stroh raschelnd durchsuchen
Meselau: izčakstināju visu sienu, bet neatradu (tur iekritušuo lietu); raschelnd ausschütteln Smilten: kad kūliens nuokults, tad salmus saliek ieliņās, iet gar ieliņām, tur kreisuo ruoku virsū un ar labuo nuo apakšas čakstina salmus, lai graudi birst ārā; tâ dara, kamē̦r visi salmi izčakstināti;

4) mühsam; mit ungenügender Kraft ausdreschen
Meselau: vienu riju gan jau izčakstinājām;

5) "izrušinât" Kacēni: i. krāsnī uogles; = izrušinât, izirdinât, izčubinât 1: i. mīkstu gultu Druw., Smilten. vārpas izčakstinātas (= peles izē̦dušas grau-dus nuo vārpām) AP., C., N.-Peb. peles izčakstinājušas labību;

6) = izmĩstît Zögenhof: i. linus. Refl. -tiês,

1) zur Genüge schmatzen (gewisse Laute von sich geben)
Meselau: čakstiņš izčakstinājās un aizlaidās PV.;

2) eine Zeitlang (im Heu oder Stroh) raschelnd suchen
Meselau: izčakstinājuos ilgi, bet neatradu;

3) zur Genüge schwatzen
PV.

Avots: EH I, 439