mìezis [li.
miežỹs],1) gew. im Pl.,
die Gerste: miežu od.
mieža grauds, das Gerstenkorn; miežu putraimi, gerstengrütze. vistiņai miezi (Var.:
miezis) de̦r iesalam23824. divkantu (divkanšu Dobl. n. U.)
mieži, zweizeiligie Gerste (hordeum distichum L.) RKr. II, 72;
seškanšu (Dobl. n. U.)
mieži, sechszeilige Gerste RKr. II, 72;
jūŗmalas mieži, elymus arenarius L. Konv.
2 1499;
mežu mieži, hordeum spontaneum Konv.
2 2680;
plikais miezis, Bart - od. Pfauengerste Mag. IV, 2, 24; RKr. II, 72; bei U.
pliki mieži - nackte Gerste;2) miezītis, (scherzweize) das Bier: miezīti iedzert;3) miezis Kand., Tals.,
mìezis 2 Mar. n. RKr. XV, 126.
cietais miezis Konv.
2 2682,
das Gerstenkorn am Auge: kad acī miezis, tad jāuzmeklē rijā čiekstenē palicis mieža grauds; miezis acī ar tuo jāizbada un grauds jāatliek atpakaļ kur bijis Etn. II, 135.
[Nebst apr. moasis "Gerste" zu le. màize "Brot".]Avots: ME II,
657