Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čiks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čiks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (25)

aizčikstēties

‡ àizčikstêtiês, erknarren (von einer Wanduhr vor dem Schlagen): kas tur aizčikstējās? Bauske.

Avots: EH I, 15


čiks

čiks! Interj., tick! pulkstenis iet čiks, čiks.

Avots: ME I, 412


čikslis

čikslis U., = der Schenkel. [Vielleicht aus cisklis; vgl. ciska und činkslis.]

Avots: ME I, 412


čiksta

čiksta, čiksts, = ciksta, ciksts.

Avots: ME I, 412


čikste

I čikste U., ein Knüppel; vgl. cirkste, ciksta.]

Avots: ME I, 412


čikste

II čikste, Wiesenrispengras Dr.

Avots: ME I, 412


čikste

‡ III čikste Iw, "eine Sumpfwiese".

Avots: EH I, 290


čiksteklis

čiksteklis, eine Schürstange, Ofenkrücke Adsel, [Oppek., Mar., N. - Laitzen, Burtn.]: ņem, māmiņa, čiksteklīti BW. 20565 var.

Avots: ME I, 412


čikstere

čikstere, ein Teil des Spinnrades; "vērpjamā ratiņa ruociņa nuo paminas uz riteni" Katzd.

Avots: ME I, 412


čikstēt

I čikstêt, ‡

3) stöhnen
Stender Deutsch.-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 290



čikstēt

čikstêt, čikšêt, -u, -ēju,

1) ticken:
pulkstenis čikst Kand., U.;

2) piepen:
cāļi čikst Etn. I, 7. Vgl. cikstêt 2.

Avots: ME I, 412


čikstiens

‡ čikstiens, = cikstiens (?): straignainā metā, kur ceļš gāja pa ... čikstieniem vien Janš. Mežv. ļ. Il, 252.

Avots: EH I, 290


čikstiklis

čikstiklis,

[1) ein Gegenstand zum Stossen
od. Stochern AP.];

2) eine Schürstange, Ofenkrücke
Mar. n. RKr. XV, 110, [Stomersee, Oppek., A. - Schwanb.].

Avots: ME I, 412


čikstināt

‡ čikstinât Linden (in Kurl.), durch Nagen ein gewisses Geräusch verursachen: sienās ķirpis čikstina visu nakti.

Avots: EH I, 290


čikstis

‡ čikstis Frauenb., die Taschenuhr (eigentlich: der Tickende).

Avots: EH I, 290


čikstīt

čikstît, -u, -īju, tr., schüren: kâ pagali čiksta, biksta BW. 12964, Mar. n. RKr. XV, 110. Vgl. cikstīt.

Avots: ME I, 412


čiksts

‡ II čiksts Pussen, eine seichte, verwachsene Stelle im Flussbett, die man als Furt benutzt.

Avots: EH I, 290



izčikstīt

izčikstît, durchschüren: izč. krāsni Kortenhof bei Schwanb.]

Avots: ME I, 723


klapčiks

‡ klapčiks Linden in Kurl., ein Trampler, der mit seinen Absätzen Lärm macht.

Avots: EH I, 610


ločiks

‡ luõčiks, ein Einbaum (Kahn) Salis. Vgl. luôciķis.

Avots: EH I, 766


sačikstīt

sačikstît, tr., zusammenschüren, zurechtschüren.

Avots: ME III, 605


žipčiks

žipčiks, ‡

2) ein mutiger, gewandter Mensch
AP.

Avots: EH II, 819


žipčiks

žipčiks Libau, ein Gauner, Spitzbube, der einfältige Menschen zu betrügen oder bestehlen sucht. Aus r. жи́вчик "ein Wildfang".

Avots: ME IV, 811

Šķirkļa skaidrojumā (8)

ciksta

ciksta, ein Knüppel; ein Feuerbrand; [in Dond. auch die Bretten, die man an morastigen Stellen unter einen Heuschober legt]. cikstu tilts, eine Knüppelbrücke U. Gewöhnlich cikste [Neuhausen, Walgalen], ciksts, auch čiksts, ein an sumftigen Stellen mit Strauchwerk bedeckter Weg Wain., Frauenb. Das Material, das Strauchwerk heisst cikstes Lasd., Gold. [Nach Būga РФВ. LXVII, 235 zu r. ч(и)кать "schlagen", čech čkáti "stopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 166.]

Avots: ME I, 380


ježikas

ježikas,

1) jeziks, ješčiks (aus r. ящик?) Druw., ein Rahmen, welcher zur Vergrösserung des Schlittens dient, ein Schlittenkorb (kuo liek uz ragavām, lai varē̦tu uzkŗaut lielāku ve̦zumu) Etn. II, 18, AP., Serb., Nötk.;

2) ein kleiner Schlitten
N. - Schwanb., Etn. I, 153; zirgi kamanās un ježikās.

Avots: ME II, 111


ķīkstēt

ķīkstêt, -u, -ẽju BW. 2984 [aus Wessen], 8981 [aus Sauken], für cĩkstêt, čĩkstêt. Refl. ķīkstêtiês [Ilsenberg n. U.], Mag. IV, 2, 121 für čikstêtiês. [Wohl mit hypernormalem ķ- für č-.]

Avots: ME II, 388



sačukāt

‡ sačukât AP., = sačikstît: (ar čuku) s. krāsni, lai labāk de̦g.

Avots: EH II, 401


sačuksnīt

‡ sačuksnît Ahs., = sačikstît: s. krāsni, lai labāk de̦g.

Avots: EH II, 401


tasčuks

tasčuks Prl. n. FBR. VI, 81 oder taščiks Prl., = tačka, ein Karren.

Avots: ME IV, 134


žagarains

žagaraîns, voller (reich an) Reisig, Strauchwerk: žagarainas ceļa malas BW. 16880; 17496 (ähnlich: 5755, 1). žagaraiņi čiksti LP. I, 124. žagaraiņas pļavas Frauenb. žagaraiņi mē̦sli (wenn Reisig zum Streuen des Stalles gebraucht worden ist) ebenda. žagarains kuoks, krūms Adiamünde.

Avots: ME IV, 785